Uldis Bērziņš saņems balvu par 'Eddas dziesmu' tulkojumu
Foto: Ģ. Raģelis

Tulkotājs un dzejnieks Uldis Bērziņš 21. aprīlī Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā saņems īpašu balvu, par senislandiešu kultūras pieminekļa "Eddas dziesmas" tulkojumu, kura izdošana pirmo reizi latviešu valodā ir viens no nozīmīgākajiem literārajiem notikumiem ne tikai pagājušajā gadā, bet visā Latvijas literatūrās vēsturē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Eddas dziesmas" ir teksti, kas atstājuši milzīgu ietekmi uz Ziemeļeiropas literāro mantojumu daudzu gadsimtu garumā, to pētīšanai zinātnieki visā pasaulē nereti veltījuši visu mūžu. Latviešu valodā senos tekstus pieejamus darījis dzejnieks Uldis Bērziņš, savukārt komentārus un skaidrojumus snieguši senskandināvu valodas un kultūras zinātāji Inga Bērziņa un Dens Dimiņš. Krājuma māksliniecisko noformējumu veidojuši mākslinieki Lilija Dinere un Roberts Diners sadarbībā ar datorgrafiķi Inesi Preinbergu.

Kritiķu vērtējums

Artis Ostups par Uldi Bērziņu:

"Ulža Bērziņa darbs pie senislandiešu kultūras pieminekļa "Eddas dziesmas" tulkojuma savas specifikas, kvalitātes un nozīmīguma dēļ izceļas uz pārējo pērn latviskoto darbu fona. Dziļi ģermāņu kultūrā sakņoto dziesmu tulkojums Bērziņam prasījis daudz, un tomēr viņš (un kurš gan cits, ja ne viņš) spējis palikt uzticīgs gan senislandiešu oriģinālam, gan arī paplašināt latviešu valodu. Var pat teikt – radīts jauns iztēles apgabals. Tas ir izcila tulkotāja panākums – parādīt, ka vārdi, ko ikdienā lietojam un ko lasām literāri konformistiskos darbos, neapzinās valodas bezgalīgās bagātības."

Sandra Ratniece par Uldi Bērziņu:

"Katra reize, kad pie lasītājiem nonāk kāda pasaules literatūras pērle, ir notikums, taču šoreiz tas ir Notikums tādēļ, ka paveiktais ir profesionāls kopdarbs gan no tulkotāja, gan no mākslinieku, gan no izdevēja, gan no augstas raudzes literatūrpētniecisku rakstu autoru puses. Paņemot grāmatu rokās, nepārspīlējot var teikt – tas ir mākslas darbs. Tulkotāja Ulža Bērziņa ieturētais īpatnēji arhaiskais izteiksmes veids, izceļot no latviešu valodas dzīlēm gan dialektismus, gan sen aizmirstus vārdus, kā arī gaumīgs tipogrāfiskais noformējums un Lilijas un Roberta Dineru brīnišķās ilustrācijas kārtējo reizi pierāda teksta un ilustrācijas sintēzes spēcīgo iedarbi lasītāja apziņā. Gandrīz pusi no grāmatas veido apjomīgā pielikumu daļa. To pamatu veido Ingas Bērziņas un Dena Dimiņa pētnieciskās apceres. Bez pielikumiem (senskandināvu mitoloģijas varoņu u.c. jēdzienu skaidrojumi, ieskats Eddas dziesmu vēsturiskajā attīstībā, dziesmu satura un formas izklāsts) Eddas dziesmas mūsdienu latviešu lasītājam tā arī paliktu neizprotamas. Izdevums ir unikāls arī tādēļ, ka tajā apkopoti ārpus galvenā Eddas manuskripta ColdexRegius sastopamie teksti. Grāmatai ir ne vien teksta kultūrvēsturiskā vērtība, bet tā latviešu grāmatniecības vēsturē noteikti paliks kā Vērtība – profesionāli veidots, elegants talantīgu autoru kopdarbs un izcils mākslas darbs kopumā."

Liega Piešiņa par Uldi Bērziņu:

"Grieķu mītus pasaule savās valodās lasa jau dažu tūkstoti gadu. Apbrīno un iepazīst. Šodienas rāmī ar iespēju novērtēt senu valodu un kultūru savā dzimtajā valodā esam ieguvuši ziemeļnieku Eddas dziesmas, kuras latviski interpretējis Uldis Bērziņš. Tikai tagad latviskoti teksti, kurus pasaule pamatoti dēvē par fenomenāliem. Senču pasaules balss un vīzija par pagātni, Ulža Bērziņa šodien atdarinātie teksti un to lasījumi liek apjaust, ka bez Eddas dziesmām mūsu kultūras vērtības neskanētu tik bagātīgi."

Dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš dzimis 1944. gadā Rīgā. Studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē (1962–1964). Pirmās dzejas publikācijas 1963. gadā, taču pirmais dzejoļu krājums iznāk tikai 1980. gadā. Studējis tjurku valodas Ļeņingradas universitātes Austrumu fakultātē (1968–1971), valodās papildinājies arī Āzijas un Āfrikas valstu institūtā Maskavā (persiešu un turku valoda), Taškentas Valsts universitātē (uzbeku valoda), Reikjavīkas universitātē (islandiešu valoda) Čehoslovākijā, Zviedrijā u. c., mācījies starptautiskajā Bībeles tulkotāju seminārā Amsterdamas Brīvajā universitātē. Stažējies Lundas universitātes Teoloģijas fakultātē Korāna tulkošanas jautājumos. Bijis turku valodas pasniedzējs Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē. U. Bērziņš atdzejo un tulko no slāvu, semītu, turku, irāņu, ģermāņu un citām valodām, uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu atdzejotājiem, iedvesmojis daudzus citus dzejniekus gan dzejā, gan atdzejā. 2011. gadā izdots U. Bērziņa tulkotais Korāns, par šo tulkojumu Bērziņš saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu. U. Bērziņš bijis Latvijas Bībeles biedrības Teksta komisijas loceklis, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1992). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), saņēmis Zinaīdas Lazdas balvu (1994), Baltijas Asamblejas balvu (1995) un Spīdolas balvu (2000). 2009. gadā ieguvis Dzejas dienu balvu atdzejā. Par dzejoļu krājumu "Saruna ar pastnieku" 2009. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu dzejas kategorijā. Ulža Bērziņa dzejas izlases izdotas Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā un Krievijā.

Tags

Latvijas Literatūras gada balva Uldis Bērziņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form