Ģībstošo itāļu prīmu un 'Aīdu' izglābj Cēsu medmāsiņas
Gatavojot Verdi operas "Aīda" iestudējumu pirmajam festivālam, organizatori bija uzaicinājuši ļoti dārgu un slavenu itāļu operdziedātāju – spožo soprānu Amarilli Nica (Amarilli Nizza). "Bijām visu kārti likuši uz šo solisti, un mums pat bija izdevies pierunāt Ilmāru Blumbergu uzbūvēt dekorāciju brīvdabas izrādei. Bijām saaicinājuši sponsorus un vēstniecību darbiniekus, Cēsu pašvaldība mums bija piešķīrusi lielus līdzekļus, un visiem biju sasolījis, ka tas nu būs kaut kas vienreizējs un grandiozs," desmit gadus seno notikumus atminas Žagars. "Vēl mēģinājumā ar itāļu dīvu viss bija kārtībā, taču dažas stundas pirms izrādes dziedātāja zvanīja, lai pavēstītu, ka viņa ir sabrukusi, vienubrīd pat noģībusi un, visticamāk, izrādē vakarā nedziedās. Atceros to sajūtu, kad staigāju pa viesnīcas gaiteni un domāju: ārprāts, ko lai es daru?! Iedomājieties: pie mums atbraukusi patiešām liela zvaigzne, kurai ir visas iespējamās medicīniskās apdrošināšanas, kurš ārsts viņai vispār riskēs ķerties klāt, turklāt Cēsīs un vēl sestdienā?"
Izmisumā Juris zvanījis savām draudzenēm medmāsiņām, kas pa ziemu strādā Žagarkalnā un teicis: meitenes, kaut kas ir jādara! "Viņas man noticēja situācijā, kad cits ārsts pat šļirci nevilktu ārā, un kad viņām teicu: meitenes, man tā dāma ir jāpieceļ kājās! Māsiņas atbrauca uz viesnīcu, mērīja dziedātājai spiedienu un prasīja – ko tu gribi, lai mēs darām? Atteicu: dariet, ko gribiet, bet viņai deviņos vakarā ir jābūt uz skatuves un jādzied Aīda!" Juris smejas. Tālāk viss risinājies kā filmā: māsiņas dziedātājai vēnā iespricējušas, kā viņš saka, "neiedomājami jaudīgas zāles", bet tikmēr pats Žagars zvanījis operdziedātājai Inesei Galantei un apjautājies, vai viņa varētu nodziedāt Aīdas lomu. "Inese atbildēja – labprāt, taču līdz vakaram nevar fiziski iemācīties šo visai sarežģīto muzikālo partiju, jo ļoti sen šo lomu neesmu dziedājusi". Gaidot, kā atrisināsies visnotaļ dramatiskā situācija, Juris pie sevis domājis: "Tā, Žagar, nu tu esi dabūjis lielāko sitienu zem jostasvietas sava mūža laikā. Tas ir mans pirmais festivāls, kura lielākā zvaigzne noģībst! Kurš man vēl pēc tam ticēs un dos naudu, turklāt – man taču jāatdod nauda par biļetēm tiem vairāk nekā divtūkstoš cilvēkiem, kas gribēja noskatīties šo izrādi..." Par laimi, izrādījies, ka zāļu hiperdeva, ko Cēsu medmāsiņas ielaida dīvai vēnā, iedarbojušās pārsteidzoši labi: pēc 45 minūtēm dziedātāja mundri pielekusi kājās un izcili spoži "Aīdā" nodziedājusi savu partiju.
