'Neredzi, ka tur veidojas tāda skaista līnija?!'
"Šķiet, tas bija pirmajā vai otrajā festivālā, kad Alus brūža teritorijā tika izvietoti milzu darbi, un mana tehniskā komanda – visi vienkārši vīri! – nodarbojās ar izstādes iekārtošanu," atceras Juris. Kurtuves telpā, kuru bija paredzēts iztīrīt, bija jau izvesta tonna gružu, ogļu un atkritumu. Tur no sienas slējās milzīga caurule, kuru viens no vīriem zāģēja nost. Un tieši tobrīd viens no māksliniekiem – neatceros vairs Ģirts Muižnieks vai Ilmārs Blumbergs – tam vīram saka: stop, nezāģē, vai tad tu neredzi, ka tur veidojas tāda skaista līnija, kas kompozicionāli skaisti iekļaujas šajā telpā? Vīrs to, protams, nesaprot, jo viņam ir likts visu notīrīt. Vakarā redzu šādu skatu: sabārtais vīrs mūsu darbu vadītājam (viņam ir bijuši vairāki romāni ar māksliniecēm, tādēļ viņš mākslas jautājumos ir vairāk advancēts un izglītots), pacēlis no zemes kaut kādu skārda gabalu, groza rokās un jautā: tā ir māksla vai s...? Atbilde skan: s...! Nu skaidrs, mūsu darbu vadītājs to zina! Tas ir kaut kas tik skaists – tik nopietna attieksme pret mākslu," smejas Juris, piebilstot – tehniskā brigāde ir zināms indikators, kas visnotaļ nekļūdīgi jūt publikas reakciju, gluži tāpat kā teātrī skatuves strādnieks, kas pasaka, vai izrāde "aizies" vai "neaizies".
