Par godu 'Carmina Burana' pārkrāso Kultūras nama vestibilu
Atceroties festivāla pirmsākumus, tā mūzikas programmas vadītāja Indra Lūkina min Karla Orfa kantātes "Carmina Burana" iestudēšanu toreizējā Cēsu Kultūras namā (tajā pašā ēkā, kur tagad atrodas jaunā Vidzemes koncertzāle "Cēsis" – red.). "Kad braucām skatīties vietu, kur kantāti atskaņot, Juris Žagars, būdams cēsinieks, par Kultūras namu teica – tur neko nav vērts taisīt, jo cēsinieki neiet uz Kultūras namu!" Taču, kopā ar komponistu Arturu Maskatu apskatot ēku, secinājām, ka tur tomēr ir lieliska akustika, un lielie koncerti taču kaut kur jātaisa. "Pirms atklāšanas koncerta, ņemot vērā mākslinieka Ģirta Muižnieka izvēlēto krāsu paleti, tika pārkrāsotas Kultūras nama vestibila sienas, kas pirms tam bija nebaudāmi zaļas. Meistari, kas to darīja, teica apmēram tā: tas nu gan ir kaut kāds "sviests"," Indra, atceroties šo epizodi, sirsnīgi smejas un priecājas, ka kopā ar toreizējo ļoti atsaucīgo Kultūras nama direktori Iju Grozu visu izdevies pabeigt godam. "Tā gada festivāla atklāšanas koncerta fotogrāfijās var redzēt, ka Kultūras nams bija pārbāzts līdz augšai." Indra Lūkina arī atgādina, ka viena no solistēm kantātē bija toreiz jaunā un daudzsološā lietuviešu operdziedātāja, tagad jau pasaules slavu iekarojusī Asmika Grigorjana. "Tas bija varens koncerts, un tad bija sajūta – jā, tas aizies! Koncerta pirmajā daļā spēlēja pianists Vestards Šimkus, kurš toreiz ieskandināja pilnīgi jauno flīģeli." Festivāla rīkotāji paši lepojas, ka šis un vēl citi koncerti deva impulsu tam, ka Cēsīs šī vieta – Kultūras nams – ir jārekonstruē par koncertzāli, ceļot to tur, nevis jaunā vietā, kā sākotnēji bija iecerēts.
