Kā somāliešu bēgļi kļuva par latviešu mākslas ekspertiem
Viens no festivāla mūzikas programmas līdzautorēm Indras Lūkinas mīļākajiem stāstiem saistās ar jauniešu "ievilkšanu" festivālā. Tas noticis tieši caur "Zvannieku" mājām un Cālīšu ģimeni [mācītāju Juri Cālīti un viņa dzīvesbiedri Sandru Dzenīti-Cālīti – red.]. "Tuvojoties pirmajam festivālam, Sandra Cālīte Jurim Žagaram jautāja, vai viņam ir kādas idejas par vasaras darbu "Zvannieku" bērniem un jauniešiem. Pateicoties šai sarunai, festivālā vairākus gadus strādāja "Zvannieku" pusaudži, kuriem mākslas izstādē tika uzticēti dežurantu un izstādes uzraugu pienākumi." Atminoties šo veiksmīgo sadarbību, īpaši siltus vārdus Indra Lūkina velta Vizbulītei un Maigai, kuras nu jau kļuvušas par īstām festivāla patriotēm un būtisku festivāla organizatoru komandas sastāvdaļu. "Vēl jau pie mums savulaik strādāja trīs Somālijas bēgļi, kas tolaik mitinājās "Zvanniekos" pie Cālīšu ģimenes. Joprojām viena no manām mīļākajām fotogrāfijām ir tā, kurā redzams nu jau aizsaulē aizgājušais mākslinieks Ilmārs Blumbergs un somāliešu puiši Nasirs un Huseins, kuri pie mums darbojās kopā ar pārējiem "Zvannieku" jauniešiem. Viņi ļoti cītīgi uzklausīja gan festivāla mākslas programmas galvenās kuratores Daigas Rudzātes, gan mākslinieku skaidrojumus par izstādē apskatāmo, par to, kam jāpievērš uzmanība, un arī – kas viņiem jāpastāsta izstādes apmeklētājiem." Abi somālieši izstādē darbojušies ļoti apzinīgi, apmeklētājiem cītīgi stāstot par izstādē redzamajiem darbiem, turklāt to darījuši latviski!
