Lai arī daudziem Cēsis asociējas ar Cēsu viduslaiku pili, ēka, kas raksturo jauno Cēsu pilsētu jeb "jaunās Cēsis", ir Vidzemes koncertzāle. Tā stāsta koncertzāles programmu direktore Inese Zagorska, kuru uzrunājām, lai uzzinātu, un ko pirms diviem gadiem celtā būve nozīmē Cēsīm un – Latvijai.

Koncertzāle strādā visu gadu, bet vasaras sezonu Zagorsku sauc par "festivāla laiku". "Jūnijā tas bija "Kremerata Baltica" festivāls, un tagad – Cēsu mākslas festivāls, un, protams, ka koncertzāle ir viena no tām cetrālajām vietām, kur noris pietiekami daudz mākslas festivāla pasākumu".

Tagad koncertzāle kļuvusi par sava veida Cēsu atpazīstamības zīmi, pat gluži burtiski – nesen "Latvijas arhitektūras" sērijā Latvijas Pasts izdevis jaunu pastmarku un aploksni, kas veltīta Vidzemes koncertzālei.

Koncertzāle darbību sāka 2014. gada pavasarī, rekonstruējot seno Cēsu Viesīgās Biedrības namu. Biedrības nams celts pirms vairāk kā 100 gadiem – 1914./1915. gadā. Tagad ēka ir atjaunota un tās vēsturiskie elementi integrēti laikmetīgās arhitektūras formās. Vecā sakausējums ar jauno, kas ir bijis viens no arhitekta Jura Pogas mērķiem, ir viena no īpašībām, kas atšķir Cēsu koncertzāli no citām jaunuzceltajām koncertzālēm, piemēram, Rēzeknē un Liepājā.

Koncertzāles interjerā veiksmīgi iestrādāta, piemēram, atjaunotā Biedrības nama simtgadīgā lustra.

Pilsētas vizītkarte. Rozenbergs un Zagorska par koncertzāli 'Cēsis'
Foto: DELFI

Biedrības nams, kur gan neatkarīgās Latvijas laikā, gan padomju gados aktīvi notikusi kultūras dzīve, ir vietējās nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, tāpēc jo svarīgāk bijis koncertzāli būvēt tieši šeit.

Inese Zagorska īpaši priecājas arī par pašas koncertzāles vizuālo veidolu, kur pamatu veido koka mēbeles, radot "siltu un latvisku gaisotni", turklāt gan koka paneļi, gan krēsli īpaši veidoti akustikas uzlabošanai.

Pilsētas vizītkarte. Rozenbergs un Zagorska par koncertzāli 'Cēsis'
Foto: DELFI

Akustiskā koncertzāle uzņem 800 skatītāju, savukārt visā koncertzāles namā līdzās koncertiem norisinās arī kino seansi, teātru izrādes, konferences un izstādes. Nams ir mājvieta Cēsu amatiermākslas kolektīviem un Vidzemes kamerorķestrim, kā arī Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolai.

"Festivāli ir tas kultūras produkts, ar kuru var strādāt ilgtermiņā," turpina Zagorska, kura atklāj, ka līdz ar festivāla ienākšanu koncertzālē, tā ik gadu pulcē arvien vairāk apmeklētāju. "Festivāla formāts ir vairāk brīvs, tas ļauj eksperimentēt, ļauj apgūt ne tikai koncertzāles, bet arī citas koncertu vietas pašā pilsētā," piebilst koncertzāles direktore, uzsverot, ka nu jau koncerti notiek arī jaunajā Cēsu pils salonā, kā arī Sv. Jāņa baznīcā. Vēl jāpiebilst, ka koncertzāle izplešas ne tikai ar koncertiem – tuvāko gadu laikā paredzēts uz koncertzāles jumta ierīkot terasi, lai Cēsu viesi varētu vērot glezno pilsētas panorāmu no vislabākā skatu punkta.

Šobrīd ambiciozi nākotnes plāni koncertzālei šķiet pašsaprotami, taču ar to, kā radās pati ideja celt jaunu koncertzāli Cēsīs, runājām ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.

Rozenbergs norāda, kāda Cēsu mākslas festivālam bijusi loma koncertzāles tapšanā. Cēsu mākslas festivāla ideja radusies pēc Cēsu 800 gadu jubilejas, un "tas bija iedvesmas avots tam, ka Cēsis var rīkot lielus svētkus, un ka Cēsīs ir cilvēki ar ambīciju un gribēšanu, un varēšanu," stāsta Rozenbergs. Šis laiks sakrita ar laiku, kad sākās diskusijas par koncertzāļu attīstības projektiem Latvijā. Līdz ar to "pateicoties Cēsu astoņsimtgades un Cēsu mākslas festivāla sākotnējajam uzrāvienam, mums bija visas tiesības piedāvāt savu kandidatūru kā mājvietu koncertzālei".

Pilsētas vizītkarte. Rozenbergs un Zagorska par koncertzāli 'Cēsis'
Foto: DELFI

Cēsu novada domes priekšsēdētājs arī stāsta, ka festivāla, koncertzāles un astoņsimtgades dotais impulss pavēris plašas iespējas daudzi vietējiem uzņēmējiem. Kā piemērus viņš min Cēsu Alus brūzi, izdevniecību "Santa", zinātnes centru "Zinoo", pasaules latviešu mākslas centru un vairākas viesnīcas.

Sarunas noslēgumā Rozenbergs atklāj, ka koncertzāles un Cēsu pilsētas veiksmes pamatā bijis neatlaidīgs darbs un vietējo centība. Viņš uzskata, ka ieguldījumi un redzējums no pašvaldības puses un no festivāla rīkotājiem, kā arī mērķtiecīgs, neatlaidīgs darbs ir devis to atdevi, kas privātajam sektoram ļāvis ieraudzīt, ka Cēsīs "kaut kas ir. Tur kaut kas var būt arī nākotnē".

Tags

Cēsu mākslas festivāls Lasāmgabali

Comment Form