Foto: Publicitātes attēli

2016. gadā tika aizsākti vairāki procesi, kas kļūs par gada lielākajiem kultūras notikumiem nākotnē – 2018., 2019., un 2020. gadā. Jau šobrīd zināms, kā izskatīsies jaunais Laikmetīgās mākslas muzejs, kas vēl tikai taps, likts pamatakmens jaunam, modernam muzeju krātuvju kompleksam, jau uzsākta Mežaparka Dziesmusvētku estrādes rekonstrukcija, Latvijas kino piedzīvo īstu uzplaukumu un apstiprināts valsts simtgades svinību plāns.

Izvēlēts Laikmetīgās mākslas muzeja veidols

Foto: Publicitātes attēli
2016. gada jūnija sākumā sabiedrībai tika atklātas septiņas versijas, kā varētu izskatīties jaunais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs (LLMM). Ieceres bija izstrādājuši britu, somu, dāņu, vācu, nīderlandiešu un amerikāņu arhitektu biroji sadarbībā ar pašmāju arhitektiem.

LLMM metu konkursā bija divpakāpju vērtēšana. Konkursa žūrija iesniegtos darbus vērtēja, ņemot vērā Latvijas un ārvalstu ekspertu komisijas ziņojumu par piedāvāto projektu arhitektūras kvalitāti, atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti un izmaksām.

Jūnija vidū tika paziņots, ka par atbilstošāko piedāvājumu topošā muzeja veidolam žūrija atzinusi Lielbritānijas arhitektu biroja "Adjaye Associates" un viņu Latvijas partneru "AB3D" tandēmā radīto darbu.

Muzeja būvniecība New Hansa City teritorijā tiks uzsākta 2018. gadā, bet to paredzēts pabeigt 2021. gadā.

Mailīša Dziesmusvētku estrādes koncepcija

Foto: Publicitātes attēls

2016. gada augustā sabiedrībai tika prezentēta Mežaparka Dziesmu svētku estrādes jaunā koncepcija, ko izstrādājis arhitekts Austris Mailītis.

"Dziesmusvētku estrādes projekta koncepcija ir balstīta tajā, ka šī ir kā latviešu tautas svētvieta. Kas tad ir šī svētvieta? Tā varētu būt daba, tāpēc arī Dziesmu svētku estrādes pamatā ir līdzības ar dabu. Estrādes tribīne ir kā kalns, kurā kāpt, un jumts ir kā sidraba birzs," medijiem skaidroja arhitekts.

Estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību ir paredzēts veikt laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam, īstenojot to divos posmos. Pirmo posmu plānots īstenot līdz 2018. gada 7. jūnijam, laikā līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, bet otrā daļa īstenojama līdz 2020. gada 2. jūnijam, laikā līdz XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.

Top Latvijas kino

Foto: Kadrs no filmas "Dvēseļu putenis" tīzera uzņemšanas

2016. gads bija ne tikai vairāku nozīmīgu kino pirmizrāžu piesātināts, bet arī laiks, kurā kino tapa īpaši intensīvi. 2018. gads solās būt viens no ražīgākajiem Latvijas brīvvalsts kinematogrāfa vēsturē, jo jau kopš aizpagājušā gada desmitiem vietējo filmu studiju intensīvi strādā, lai valsts simtgades svinību laikā prezentētu augstvērtīgu un žanriski daudzveidīgu kino.

Simtgades programmas īstenošanai nepieciešamais plānotais finansējums ir 7 504 014 eiro, kas četru gadu laikā tiek izmantots pakāpeniski. Kopā programmā atbalstīti 16 darbi – finansējums piešķirts sešām spēlfilmām, astoņām dokumentālajām filmām un divām animācijas filmām. Tāpat paralēli top filmas, kas nav iekļautas simtgades programmā, taču arī pirmizrādes plānotas 2018. gadā.

Redzamākie un aktīvākie projekti, kuru ražošana tika plaši atspoguļota medijos, ir: Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā romāna "Bille" ekranizācija, ko veido režisore Ināra Kolmane; patriotiskais kino lieldarbs "Dvēseļu putenis" pēc tāda paša nosaukuma Aleksandra Grīna romāna; ambiciozais varoņstāsts "Nameja gredzens" par zemgaļu brīvības cīņām 13. gadsimtā, filmas režisors – Aigars Grauba; Madaras Dišleres filma "Paradīze '89", kas šogad pulcēja lielu masu skatu dalībniekus skaitu, restaurējot vienu no Latvijas neatkarības atgūšanas spilgtākajiem notikumiem – Baltijas ceļu; stāsts par sarežģīto 40. gadu vēsturi "Puika ar suni", ko veido Dāvis Sīmanis; Vara Braslas veidotā sirsnīgā ģimenes filma "Vectēvs, kas gudrāks par datoru" un daudzas citas.

Liek pamatakmeni modernai muzeju krātuvei

Foto: Publicitātes attēls. Fasāde no Buļļu ielas puses

Šā gada 18. augustā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ielika pamatakmeni jaunai Muzeju krātuvju kompleksa būvei, Rīgā, Pulka ielā 8, kur plānots izvietot četru muzeju krājumus.

Jaunajā kompleksā plānots glabāt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas Kino muzeja kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas kolekciju un Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekciju.

Muzejnieku tik ļoti gaidīto kompleksu projektējis SIA "Arhitektu birojs KRASTS".

Apstiprināts valsts simtgades svinību plāns

Foto: LETA

Ar vairākām iniciatīvām jau 2016. gadā tika ieskandināta Latvijas 100. jubileja – 4. maijā pirmo reizi tika svinēti "Baltā galdauta svētki", pie balti apklātiem svētku galdiem pulcējot tautiešus gan dzimtenē, gan ārpus tās, tika uzsākta akcija "Latvijas karoga ceļš", kuras laikā, līdz 2018. gada nogalei, sarkanbaltsarkanais karogs kopā ar īpašu vēstījumu grāmatu apceļos visu pasauli un tajā ikviens Latvijai piederīgs cilvēks tiks aicināts atstāt savu vēlējumu valstij simtgadē, uzsākta gatavošanās Latgales kongresa simtgadei, kas būs jau 2017. gadā, un citas aktivitātes.

2016. gada novembrī tika izziņots sagatavotais simtgades svinību plāns un šobrīd ir zināms, ka svētku programmā plānoti vairāk nekā 800 pasākumi.

Jau ziņots, ka Latvijas valsts simtgades svinības notiks no 2017. līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija", uzsverot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!