Foto: Publicitātes foto/LETA/AFP (arhīva foto)/Vida Press/Delfi kolāža
2016. gada notikumus cītīgi atspoguļoja pasaules mediji, tāpat kā lasītāji – cītīgi interesējās, komentēja un dalījās ar rakstiem sociālajos tīklos. Atklāta intervija ar spilgtu mākslinieku, arhitektu vīzijas par nākotni un liela mākslas festivāla aizkulišu stāsti – piedāvājam uzzināt, kas portāla "Delfi" lasītājiem šogad šķitis saistošākais un svarīgākais kultūras nozarē.

Arhitektūras šedevri. Zahas Hadidas darbi

Foto: AP/Scanpix

Pēc tam, kad šā gada pavasarī izskanēja ziņas par izcilās irākiešu izcelsmes Lielbritānijas arhitektes Zahas Hadidas nāvi 65 gadu vecumā, arhitektūras pazinēji visā pasaulē aicināja no jauna iepazīt mākslinieces elpu aizraujošās celtnes.

Zaha Hadida bija pirmā sieviete, kura saņēmusi augstāko apbalvojumu arhitektūrā – Prickera balvu, kā arī vairākas citas profesionālās godalgas, tai skaitā – Britu arhitektūras karaliskā institūta zelta medaļu. Viņa bija viena no slavenākajām mūsdienu arhitektēm pasaulē, kuras birojs projektējis gan iespaidīgas kultūras celtnes, gan industriālās būvēs, gan privātos pasūtījumus.

Foto: Reuters/Scanpix

Iepazīstot dažus no slavenākajiem arhitektes veikumiem visā pasaulē, atklājas drosmīgas, neparastas un grandiozas formas – teju kustībā esošas.

Kuriozi un pārpratumi Cēsu mākslas festivālā

Foto: DELFI

Šogad vasarā norisinājās desmitais Cēsu Mākslas festivāls, kura ietvaros skanēja akadēmiskās mūzikas koncerti, tika atklātas vizuālās mākslas izstādes, notika dažādas performances, diskusijas, teātra un operas izrādes.

Portāls "Delfi" rūpīgi sekoja līdzi festivāla norisei, vēstot par būtiskiem brīžiem festivāla vēsturē, tostarp – kurioziem un pārpratumiem.

Guna Blaua un festivāla direktors Juris Žagars portālam "Delfi" stāstīja par neprognozējamo pasākuma rīkotāju darbu – ģībstošu itāļu prīmu, pārplīsušu balonu-instalāciju, gaismotāju, kas iekritis zārkā un daudziem citiem amizantiem gadījumiem nozīmīgā mākslas notikuma dzīvē.

Kā izskatīsies laikmetīgās mākslas muzejs. Arhitektu versijas

Šā gada jūnijā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē publiskā pasākumā septiņi starptautisko arhitektu biroju un Latvijas arhitektu tandēmi prezentēja žūrijai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursa darbus.

Portālā "Delfi" publicējām konkursam pieteikto projektu aprakstus, kā arī arhitektu tandēmu izveidotos muzeja projektus.

Šobrīd jau zināms, ka par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursa žūrija par atbilstošāko piedāvājumu topošā muzeja veidolam atzinusi Lielbritānijas arhitektu biroja "Adjaye Associates un viņu Latvijas partneru "AB3D" tandēmā radīto darbu, taču arī pārējie darbi piesaistīja lielu sabiedrības uzmanību un interesi.

Rezisors Vitālijs Manskis. Labāk nāve, nekā dzīve Ziemeļkorjeā

Foto: Publicitātes foto (Vitālijs Manskis Ziemeļkorejā)

Šā gada aprīlī publicējām "Delfi" žurnālistes Kristīnas Hudenko sarunu ar krievu kinorežisoru Vitāliju Manski, kura uzņemtā dokumentālā filma par izolēto un naidīgi pret ārpasauli noskaņoto Ziemeļkoreju nesen bija piedzīvojusi pirmizrādi Latvijā.

"Ziemeļkorejā pāris paaudžu laikā veselā nācijā ir iznīcināta jebkāda brīvības apziņa un domāšana," par dokumentālo filmu "Saules staros" saka režisors. Sarunā ar portālu "Delfi" Manskis stāsta, kā viņš "Putina drauga" statusā uzņēmis pirmo Krievijas–Ziemeļkorejas dokumentālo filmu pēc jau iepriekš uzrakstīta scenārija ar mākslīgi radītiem varoņiem un neīstām dekorācijām. Tomēr kamera netika izslēgta arī brīžos, kad kadrs nebija paredzēts filmēšanai. Līdz ar to iegūts unikāls materiāls dokumentālai filmai, kas stāsta vairāk, nekā amatpersonu piedāvātā oficiālā versija.

Kopš 2014. gada Vitālijs Manskis dzīvo Latvijā. Šeit pārcēlies arī viņa dokumentālo filmu festivāls "Artdocfest", kas jau divus gadus ir daļa no Rīgas Starptautiskā kinofestivāla.

Intervijā Manskis vēsta par filmas tapšanu, par grūtībām, ar kādām nākas saskarties visiem, kas vēlas iepazīt Ziemeļkoreju, kā arī par to, kas slēpjas aiz noslēpumainās valsts izdomātās realitātes fasādes.

25 gadi kopš Nirvanas leģendārā albuma 'Nevermind'

Foto: Vida Press

Šogad apaļas un pusapaļas jubilejas svinēja gan nozīmīgi kultūras cilvēki, gan – kultūras fenomeni.

Viens no jubilāriem bija pasaules slavu guvušais "Nirvana" albums "Nevermind", kas klajā nāca 1991. gada 24. septembrī, tādēļ septembra mēnesī piedāvājām uzzināt interesantus faktus par leģendāro ierakstu.

Ne reizi vien šis "Nirvana" albums kronēts kā savas desmitgades nozīmīgākais mūzikas ieraksts, bet tā vadošais singls – "Smells Like Teen Spirit" – kā sava laika himna.

Rakstā atklāts, kā šobrīd dzīvo uz albuma vāciņa redzamais mazulis Spensers Eldens; kāds bijis albuma pirmais nosaukums; kā grupa iekarojusi stabilu vietu populārajā kultūrā; kā skan dažas interesantas kaverversijas un daudz cita.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!