Foto: Kristaps Kalns. Agnese Cīrule izrādē 'Pērs Gints'
2016. gads sev līdzi ir nesis daudzus negaidītus atklājumus, spožas debijas un pirmos slavas mirkļus – pieteikti vairāki interesanti pasākumi, dzirkstījušas idejas un dažādās skatuves mākslās saņemtas pirmās balvas. Vēl gada sākumā plašāka publika par viņiem zināja maz, bet gada nogalē tie ir vieni no aizraujošākajiem pienesumiem kultūras dzīvē. "Delfi" izvēlas piecus spilgtākos pārsteigumus, kas paliks vēsturē kā šā gada debijas.

Jaunā aktrise Agnese Cīrule

Foto: DELFI

Lai gan jau spēlējusi uz Nacionālā teātra skatuves kopš pagājušās sezonas, šogad jaunā aktrise Agnese Cīrule tika pamanīta kā spoža debitante. Gada sākumā plašāka publika viņu iepazina kā eņģelisko Emmu Dāvja Sīmaņa jaunākajā filma "Pelnu sanatorija", bet uz Nacionālā teātra skatuves viņa pārsteidza kā Līgava Nastavševa "Asins kāzās" un Solveiga Kairiša "Pērā Gintā".

"Viņas pašas tēlā ir kaut kas vēsturisks – seja, iekšējās inteliģences klātbūtnē," tā par aktrisi Agnesi Cīruli sarunā ar "Delfi" teica kinorežisors Dāvis Sīmanis. Viņaprāt jaunajai aktrisei piemīt īpašs kinematogrāfisks talants, kas Latvijas kino ir reta parādība. "Viņas īstais talants atklājas ar kameras palīdzību," aktrisi raksturo režisors.

Aktrises darbs tika novērtēts arī šā gada "Spēlmaņu nakts" ceremonijā, kur viņa saņēma vienu no divām balvām par gada labāko debiju.

Valmieras vasaras teātra festivāls

Foto: Gatis Priednieks-Melnacis

Jaunas vietas un formas, jauni izteiksmes līdzekļi un dažādi viesmākslinieki – šogad Latvijas kultūras kartē augusta sākumā spilgti iezīmējās Valmiera, kur pirmo reizi notika režisora un scenogrāfa Reiņa Suhanova izlolotais vasaras teātra festivāls. Izrādes varēja skatīties gan daudzdzīvokļu māju pagalmos, gan pilsētas skeitparkā, pilsdrupās un dzelzceļa depo. To visu papildināja gan brīvdabas kinoteātris, gan koncerti. Festivāla kulminācijā – jauns Raiņa "Spēlēju dancoju" uzvedums ar grupas "Iļģi" mūziku iespaidīgajā Valmiermuižas staļļa laidarā.

Melnbalto taustiņu ģēnijs Georgijs Osokins

Foto: Jānis Romanovskis

Taisnības labad jāsaka, ka Georgija Osokina lielais karjeras pagrieziens notika jau 2015. gada rudenī, kad viņš uzvarēja Polijā notikušajā Frederika Šopēna pianistu konkursā. Taču, ja pavisam precīzi, uz skatuves viņš ir jau kopš 10 gadu vecuma, jo nāk no izcilu mūziķu dzimtas – viņa tēvs Sergejs Osokins un brālis Andrejs arī ir lieliski pianisti.

Pēc uzvaras konkursā Georgijs Osokins ir kļuvis par starptautisku sensāciju – "Youtube" viņa uzstāšanos ierakstus noskatījušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, bet "Facebook" ir izveidota fanu lapa, kurā cilvēki no visas pasaules aktīvi apspriež talantīgā pianista darbību.

Lasi vairāk – "Delfi Kultūra" intervija ar Georgiju Osokinu!

Tomēr tieši 2016. gads atrāva vaļā popularitātes slūžas šeit Latvijā – šā gada martā viņš saņēma valsts augstāko apbalvojumu "Lielo mūzikas balvu" par labāko debiju, viņu intervē gan kultūras izdevumi, gan glancētie žurnāli, bet Osokina jaunākā koncertiem raujas pat tie, kuri akadēmiskās mūzikas koncertzālēm līdz šim metuši līkumu.

Foto: DELFI

Festivāls 'Komēta' Daugavgrīvas cietoksnī

Foto: DELFI

Atbilstoši nosaukumam, festivāls "Komēta" iebrāzās Latvijas festivālu vasaras kalendārā, nesot līdzi drosmīgu konceptu un jaunas idejas. Pirmo reizi šāda tipa pasākums norisinājās Daugavgrīvas cietoksnī, aicinot iedzīvināt šo vēsturiski tik nozīmīgo vietu. Aiz tobrīd maz zināmā festivāla nosaukuma slēpās jau pazīstama organizatoru komanda – kinorežisors un Kaņepes kultūras centra viens no saimniekiem – Dāvis Kaņepe ar domubiedriem.

Lasi vairāk – "Delfi Kultūra" intervija ar Dāvi Kaņepi!

Festivāls sākās jau agrāk pirms noliktajiem datumiem jūlija sākumā – ar talkām un cietokšņa izzināšanu, bet idejiski tas atgriezās pie festivālu kultūras saknēm – nekādu komercreklāmu vai atbalstošu uzņēmumu atrakciju. Īpašs akcents festivālā tika likts uz dabas un kultūras nešķiramību – tajā bija aizliegti plastmasas trauki, bet apmeklētāji mācījās šķirot atkritumus, atbildīgi izturēties pret vidi, būt sociāli aktīvi utt. Muzikāli festivāls bagātīgā klāstā piedāvāja pasaules mūziku, akcentu liekot tieši uz Tuvo Austrumu māksliniekiem.

Kā ikviens vēlāk leģendārs pasākums, tas pirmajā gadā bija maz apmeklēts, bet tie, kuri tur bija, vēl gadiem varēs atgādināt, ka bijuši klāt kaut kā liela pirmsākumam.

Gada spožākā kino debija – Elīna Vaska

Foto: Artūrs Kondrāts

Elīnas Vaskas vārds pirmo reizi izskanēja 2016. gada februārī, līdz ar Renāra Vimbas filmas "Es esmu šeit" pirmizrādi, turklāt uzreiz jau Berlīnes starptautiskā kinofestivāla starmešu gaismās.

Filma vēl pirms Latvijas pirmizrādes saņēma "Kristāla lāci" Berlīnē, kur kopā ar vēl 14 citām filmām startēja jauniešiem domāto filmu konkursa programmā "Generation 14plus". Savukārt galvenās lomas atveidotāja, līdz šim nevienam nezināmā Elīna Vaska, acumirklī nokļuva Latvijas mediju interešu lokā. Tiesa, jauna aktrise nesteidzās dot intervijas ikvienam un pozēt dažādos publiskos pasākumos fotogrāfu zibšņiem, turklāt bija noraidoša, ja kāds mēģināja vilkt paralēlēs starp kinodebiju un viņas vectēvu, pazīstamo komponistu Pēteri Vasku.

Lasi vairāk – "Delfi Kultūra" intervija ar Elīnu Vasku!

Šī gada laikā Elīna Vaska pierādījusi sevi kā stabils un augošs talants. "Lielais Kristaps" kā labākajai kino aktrisei, skatuves debija Dailes teātrī un gada beigās nokļūšana desmit labāko jauno Eiropas aktieru sarakstā ir vairāk nekā pietiekami, lai droši teiktu – šis ir bijis Elīnas lielais gads, bet nākotnē būs vēl lielāki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!