Koka nozīme cilvēka dzīvē šajā izstādē tverta starpdisciplināri un atainota noteikta koncepta ietvarā – mežs visos laikos bijis gan Latvijas dabas vides pamatelements, bet koksne – svarīgs atjaunojamais resurss, un caur tā pielietojumu "nolasāma" mūsu zemes un sabiedrības vēsture, vēsta LNVM pārstāvji.
Pirms izstādes noslēguma tās veidotāji aicina doties ekskursijās: 10. un 17. septembrī pulksten 12, bet 13. septembrī pulksten 17.30. Ekskursijām iepriekš nav jāpiesakās. Ieejas maksa – ieejas biļete muzejā.
Kā vēstīts iepriekš, izstādes piecās tematiskajās sadaļās akcentēts katram vēstures laikmetam tipisks koka funkcionālais pielietojums un raksturīga šķautne cilvēka un koka attiecībās. Starp eksponētajiem priekšmetiem ir unikāli 4000-6000 gadu seni zvejas rīki un iedzīves priekšmeti, tostarp koka airis no Sārnates neolīta apmetnes – tie ir vissenākie Latvijā no koka izgatavotie priekšmeti. Tāpat aplūkojama daļa no kultūrvēsturiski nozīmīgās Latvijas baznīcu kokskulptūru kolekcijas, tradicionālajā zemnieka saimniecībā lietotie priekšmeti – koka amatniecības darbarīki, sadzīves priekšmeti, 18.–19. gadsimta amatnieku gatavotās mēbeles 20. gs. rūpniecības ražojumi un ultramoderns koka divritenis. Vēsturiskos priekšmetus papildina informācija, kas laikmeta liecībām piešķir plašāku laika kontekstu. Tā uztverama gan ar digitālajiem rīkiem, gan izlasāma drukātā formā.
Izstādē ietverts arī mūsdienās aktuālais koka izmantošanas un saudzēšanas līdzsvara jautājums, kad mežs vienlaikus ir gan Latvijas ekonomikas balsts, gan "zaļās kustības" simbols.
"Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē" saturs tika veidots, apvienojot LNVM arheologu, etnogrāfu un vēsturnieku Jāņa Cigļa, Imanta Cīruļa, Aijas Jansones, Sanitas Kalnas, Toma Ķikuta, Vitolda Muižnieka, Intas Robežnieces, Jāņa Šabanova un Ingrīdas Līgas Virses profesionālās zināšanas. Dizainu izstrādāja dizaineru un arhitektu apvienība "onlyonly Studio" (Harijs Vucens, Anna Līva Traumane), Kristaps Šulcs un Alvis Berngards.
Izstādes laikā notikuši arī vairāki tematiski pasākumi, kuros skaidroti dažādi cilvēka un koka mijiedarbības veidi vēsturē. LU ĢZZF nodaļas profesors Normunds Stivriņš tiešsaistes lekcijā iepazīstināja ar klimata un cilvēka nozīmi koku sastāva mainīgumā Latvijas teritorijā, RSU Lietišķās farmācijas katedras docētāja Inga Sīle stāstīja par ārstniecības augiem un to pielietojuma atspoguļojumu latviešu folkloras materiālos Latvijas teritorijā, Dr. art. Rūta Kaminska iepazīstināja ar baroka laikmeta kokgriezumiem Latgales baznīcu interjeros. Notika arī citas tematiskās lekcijas un diskusijas, kas tika ierakstītas video un ir skatāmas gan LNVM Facebook lapā, gan izstādes mājaslapā un eMuzejā. Tāpat tika organizētas tematiskās ekskursijas ārtelpās, iepazīstinot apmeklētājus ar koka arhitektūru Pārdaugavā un izceļot koka klātbūtni Rīgas baznīcu interjeros.
Izstādes izskaņā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā 15. un 16. septembrī notiks starpdisciplināra zinātniska konference "Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām". Konferences mērķis ir iezīmēt cilvēka un meža/koka attiecības vēsturē, tās izgaismojot caur koksnes funkcionālo pielietojumu, koka un meža sakrālo un estētisko izpratni, vēsturisko ekoloģisko un vides perspektīvu, kur cilvēka dzīves telpa cieši saistās ar mežu kā ainavas un vides daļu. Tās programma pieejama LNVM mājaslapā, konference būs skatāma arī tiešsaistē LNVM "Facebook" lapā.
