Aicina uz sarunu darbnīcu 'Cerību sala. Gotlande - Baltijas jūras ģeopolitiskais smaguma centrs'

"Pārnēsājamās ainavas" ir starptautisks laikmetīgās mākslas projekts ar izstādēm Rīgā, Parīzē, Ņujorkā, Gotlandē un Berlīnē, kurā tiek apzinātas Latvijas trimdas un emigrācijas mākslas izpausmes, sākot no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Paplašinot mākslas norišu kontekstu katrā no izvēlētajiem ģeogrāfiskajiem punktiem, izstāžu sēriju ievada sarunu darbnīcas, kurās aicināti piedalīties mākslas pētnieki no Latvijas un ārvalstīm.

Cikla trešā saruna veltīta Gotlandei, kas jau izsenis bijusi nozīmīgs punkts Baltijas jūras reģiona ģeopolitiskajā kartē. Salas izolētība un tajā pat laikā atrašanās dažādu stratēģisku ceļu krustpunktā gadsimtu gaitā veicinājusi tās formēšanos gan par aktīvu tirdzniecības centru, gan svarīgu aizsardzības bastionu, gan nozīmīgu politisku aktivitāšu centru. Pēc Otrā Pasaules kara Gotlande kļuva par Baltijas jūras ģeopolitisko smaguma centru, iezīmējot aukstā kara novilktā dzelzs priekškara robežas, kas atdalīja Padomju varas ideoloģijas pakļautās teritorijas no pārējās pasaules. Baltijas okupācijas gados Gotlande joprojām bija cerību sala, tuvākā ārpasaules kontūra, taču par jūras otra krasta eksistenci padomju pilsoņiem iemācīja aizmirst.

1944. gadā tūkstošiem baltiešu nonāca neapskaužamas izvēles priekšā – sagaidīt Padomju režīma uzvaru un iekļūt represiju virpulī vai riskēt un uzsākt dramatisko bēgšanas ceļu pārpildītās liellaivās pāri Baltijas jūrai. Uzskatot par cerīgu Zviedrijas tuvo atrašanos un pasludināto neitralitāti lielvaru sadursmē, Zviedrijas krastus sasniedza ap 4500 latviešu ar cerību pēc drīzas Padomju varas sakāves atgriezties mājās. Atgriešanās neatkarīgā Latvijā nepiepildījās un bija jāmeklē jaunas tālākas dzīves iespējas Zviedrijā, cenšoties integrēties vietējā sabiedrībā.

Līdzīgas norises skāra arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus – pāri jūrai devās 26 000 igauņu un vairāki simti lietuviešu. Visas baltiešu bēgļu komūnas veidoja savas organizācijas un pulcējās ap trimdas politiskās elites un inteliģences pārstāvjiem, ar pretestību liktenim, kas tās bija piemeklējis pēc Otrā Pasaules kara.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratores Solvita Krese un Diāna Popova stāstīs par izstādes "Pārnēsājamās ainavas" Zviedrijas sadaļā pārstāvēto mākslinieku radošo darbību, Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas vecākais akadēmiskais bibliotekārs Jānis Krēsliņš uzstāsies ar priekšlasījumu "Jaunā gaismā – vizuālā tēla pārvērtības klinšainajā Zviedrijā", Baltijas Mākslas centra ("Baltic Art Center") Visbijā mākslinieciskā direktore Helēna Seldere – ar stāstījumu par vēstures notikumu ietekmi uz Baltijas Mākslas centra izveidi 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, tam kļūstot par rietumu un austrumu kultūru saskares punktu Gotlandē, savukārt zviedru māksliniece Ingela Johansone prezentēs savu projektu par lietuviešu mākslinieka Eugēnija Budris (Eugenius Budrys) radošo un politisko darbību Gotlandē ceļā uz Lietuvas neatkarības atjaunošanu.

LLMC projekts "Pārnēsājamas ainavas" ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm, kas notiek laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija", akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.