Foto: DELFI

Akustiskās koncertzāles projektu visreālāk īstenot sadarbībā ar privāto partneri, izvērtējot iespējamos finansējuma avotus, secinājusi Kultūras ministrija (KM).

Ministrijas pārstāve Dace Vizule norādīja, ka šajā variantā koncertzāles būvniecībai būs pieejami Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi 20 miljonu eiro apmērā.

"Šī ir vērtējama kā laba iespēja izmantot ES fondu līdzekļus šajā plānošanas periodā atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem. Tā ir konkrētā laikā un konkrētos nosacījumos īstenojama finanšu resursu politika. Tādējādi Nacionālās koncertzāles pamatakmeni varētu likt jau 2018.gadā, kad svinam Latvijas valsts simtgadi," norādīja KM pārstāve. Viņa uzsvēra, ka nepieciešamība pēc akustiskās koncertzāles ir viena no aktuālākajām kultūras infrastruktūras jomā, un šis ir reālākais veids kā tuvākajos gados uzsākt projekta īstenošanu.

KM valdībā plāno iesniegt trīs modeļus koncertzāles projekta īstenošanai. Vizule norādīja, ka pašlaik KM izstrādātais dokuments atrodas saskaņošanas procesā, un Ministru kabinetā tas varētu nonākt tuvākajā laikā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka KM jautājumu par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli valdībā virzīs līdz 15.jūnijam.

Ministrija uzskata, ka nepieciešama konceptuāla valdības izšķiršanās par vienu koncertzāles īstenošanas modeli. Paredzēts, ka valdības izvēlētajam modelim tālāk tiks izstrādāts detalizēts finanšu aprēķins un tehniski ekonomiskais pamatojums, kas ietvers ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī ikdienas koncertzāles darbības modeli.

Viens no KM piedāvātajiem modeļiem būs koncertzāles projektu īstenot Rīgas degradētajā teritorijā, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, savukārt otrs paredzēs izmantot publisko-privāto partnerību, atklātā konkursā izvēloties privāto sadarbības partneri. Trešajā variantā koncertzāles projektu paredzēts īstenot sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību, izvērtējot iespējas un izmaksas Rīgas Kongresu nama pārbūvei.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas arhitekta rīkotajā diskusijā par koncertzāles projektu tika secināts, ka KM piedāvātie varianti koncertzāles attīstībai nav pietiekami vērienīgi.

Latvijas Arhitektūras 2016.gada balva žūrijas loceklis, sociālantropologs Viesturs Celmiņš uzsvēra, ka valstij nevajadzētu steigties un veltīt laiku tam, lai īstenotu projektu, kuram ir lielāks vēriens. Viņš atzīmēja, ka "nevajadzētu mērķēt zemu, jo var gadīties, ka iznākums ir vēl zemākā līmenī".

Otrs balvas žūrijas loceklis Uģis Kaugurs norādīja, ka projekts līdzinās vēlmei pasniegt dārgus ikrus, kuriem nepietiek naudas, tādēļ "uz maizītes tiek uzlikts viens ikrs". Abi eksperti gan atzina, ka tas nenozīmē, ka projekti nav interesanti un tos nevajadzētu īstenot.

Kaugurs piemetināja, ka "finansējuma dopingu" vajadzētu novirzīt projektam, kura īstenošana dod vislielāko pievienoto vērtību pilsētvidē. Viņaprāt, tā ir koncertzāle un konferenču Skanstes apkaimē. Pievienoto vērtību Kaugurs neredzēja Kongresu nama rekonstrukcijas projektā.

Arhitekts Andis Sīlis, kurš savulaik strādājis pie koncertzāles projekta uz AB dambja, diskusijā uzsvēra, ka vēriens koncertzālei ir vajadzīgs, lai piesaistītu starptautisku uzmanību. Sīlis uzskata, ka tad, ja koncertzāle darbosies tikai vietējā līmenī, valstij tā nepārtraukti būs jāuztur, kas nav izdevīgi.

Arhitekts Uldis Balodis, kurš ir iesaistīts koncertzāles un konferenču centra projekta Skanstes apkaimē veidošanā, atzīmēja, ka valstij sākumā vajadzētu īstenot to, kas ir iespējams, un pēc tam pievērsties koncertzāles veidošanai, kurai ir liels vēriens. Viņaprāt, arī vairāki konferenču centri vienā pilsētā ir normāla parādība. Arhitekts atzīmēja, ka koncertzāle uz AB dambja ir pilnīgi cita vēriena un finansējuma projekts, salīdzinot ar arhitektu biroja rīkotajā diskusijā apskatītajiem.

AB dambja koncertzāles izmaksas tiek lēstas 89 miljonu eiro apmērā. Zaķusalas konferenču centra, kurā ietilps arī koncertzāle, izmaksas ir 65 miljoni eiro, savukārt Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas - 39,69 miljoni eiro. Skanstes apkaimē plānotā centra un koncertzāles plānotas izmaksas īstenotāji pagaidām neatklāj.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!