Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata piemiņas monētu "Kārlis Zāle". Tās grafisko dizainu veidojis Krišs Salmanis, kurš šogad pārstāvēl Latviju Venēcijas biennālē. Monētas ģipša modeli veidojusi Ligita Franckeviča, portālu ”Delfi” informē ”Latvijas Bankas” pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.
Monēta kalta Nīderlandes Karaliskajā kaltuvē. Tā iekļauta oficiālajā Eiropas Savienības dalībvalstu jubilejas un piemiņas monētu programmā "Eiropas sudraba programma".
Monētas aversā centrā ir Kārļa Zāles portrets no Brīvības pieminekļa skulpturālās grupas "Darbs", bet reversā - viņa veidotā Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa skulptūra "Ievainotais jātnieks I".
Piemiņas monēta "Kārlis Zāle" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža – 7,000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā (Rīgā – arī jaunajās kasēs K. Valdemāra ielā 1B) un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 32.92 lati.
Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zāle (1888–1942), kura radošais mūžs bijis īss, bet spožs, tautas apziņā dzīvo kā brīvības cīņu un izkarotās neatkarības vizuālā tēla kaldinātājs: Zāles un viņa līdzgaitnieku kopdarbā tapušais Brāļu kapu memoriālais ansamblis un viņa projektētais Brīvības piemineklis ieguvis nacionālās vērtības statusu.
Tautai bija nepieciešams kodolīgs brīvības cīņu un izkarotās neatkarības vizuāls tēls, latvisko pamatvērtību iemūžināts atgādinājums. Konkursā pirmo godalgu saņēmušais Kārļa Zāles projekts "Mirdzi kā zvaigzne" tika attīstīts kopā ar arhitektu Ernestu Štālbergu (1883–1958). Monumenta kompozīcija sastāv no 13 skulptūru grupām un ciļņiem. Kārlis Zāle, mākslinieciski izceļot Latvijas valsts pastāvēšanas idejiskos stūrakmeņus, mītisko un reālo savija vienotā ansamblī. Apkārt centrālajam Mātes Latvijas tēlam kārtotas latviešiem nozīmīgu pamatvērtību alegorijas un atsauces uz liktenīgiem vēsturiskiem notikumiem. Obelisku vainago varā kalta Brīvības statuja, kas paceltās rokās tur trīs apzeltītas zvaigznes – Latvijas novadu simbolus.
Par tautas saziedotajiem līdzekļiem celto pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī. No nacionāla goda memoriāla Brīvības piemineklis pārtapa par brīvības un neatkarības idejas uzturētāju un atgādinājumu okupācijas gados. Tas nemitīgi viesa cerības, uzturēja ticību un rādīja brīvības ceļu. Brīvības pieminekļa pakāje kļuva arī par jaunas atmodas centrālo vietu, lūgšanu un pateicības altāri. Brīvības piemineklī fokusējās tautas centieni un enerģija – maģisks spēks, kas ļāva atgūt Latvijas valsti.
Tautām un valstīm mēdz būt to idejas vienojoši tēlnieciski, arhitektoniski un muzikāli simboli. ASV tā ir Brīvības statuja, Francijai un Parīzei – Eifeļa tornis, Triumfa arka un "Marseljēza", bet, pieminot Romu, atceramies Kolizeju vai Sv. Pētera baziliku. Šādu simbolu Latvijai – Brīvības pieminekli Rīgas centrā – radījis Kārlis Zāle.