Apsver izmaiņas Dziesmu svētku organizēšanas kārtībā un finansēšanā
Foto: DELFI

Virkne samilzušu problēmu saistībā ar Dziesmu svētku organizēšanu un finansēšanu, likušas apsvērt reformu nepieciešamību šajā jomā, un kā pirmais signāls tam kalpojis kordiriģentu protesti, svētdien, 11. martā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Pirms mēneša Latvijas Kordiriģentu asociācija aicināja pievērst uzmanību neadekvāti zemajam diriģentu atalgojumam, uzsverot, ka nepieciešams atjaunot valsts mērķdotācijas, lai koru vadītāji varētu turpināt pilnvērtīgi strādāt un gatavot kolektīvus arī jau nākamgad gaidāmajiem Dziesmu svētkiem.

Pēc tikšanās ar kultūras ministri un pirmās dziesmu svētku koordinatoru sanāksmes parakstu vākšana par to apturēta, jo paši diriģenti sapratuši, ka sistēmā nav kārtības, samaksa diriģentiem dažādās pašvaldībās tiek aprēķināta dažādi, un ir ļoti atšķirīga – no nulles līdz pat 300 latiem par viena kora vadīšanu – un patiesībā asociācija nemaz precīzi nezina, ko un cik prasīt. Diriģenti no Kultūras ministrijas saņēmuši apsolījumu jautājumu sakārtot mēneša laikā.

"Esmu konstatējis, ka ir absolūts haoss – bet šeit es negribētu nevienu vainot, tā ir tāda lieta, kas ir bijusi jau gadiem ilgi –, haoss ar finansējumu, haoss ar struktūru, ar sistēmu kā tādu," skarbi situāciju raksturo Latvijas Kordiriģentu asociācijas vadītājs Artūrs Ancāns.

To, ka papildus līdzekļi koriem ir nepieciešami, nenoliedz ne Kultūras ministrija, ne dziesmu svētku tiešie organizatori – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs. Tomēr vienlaikus uzsverot – vēl jādomā par veidu, kādā papildus naudu piešķirt un, iespējams, mērķdotācijas dalīšanas principi jāpārskata, papildus līdzekļus novirzot tām vajadzībām, kam tie visvairāk nepieciešami. Vienā pašvaldībā tās varbūt ir diriģentu algas, bet citā, kur šis jautājums jau sakārtots, papildus nauda varbūt vajadzīga koristu tērpiem vai nogādāšanai uz koncertu vietām.

"Kopumā ņemot svētkiem vēl vajag papildus līdzekļus. Un tātad mēs iesim divos virzienos – gan valsts, gan arī sponsoru naudas. Bet tā, lai es jums atbildētu, ka tas ir vajadzīgs tieši diriģentu apmaksai, visu, es neņemtos apgalvot šādu jautājumu, kamēr es neredzu skaitļus," uzsver kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende.

Līdz marta beigām plānots veikt pētījumu un tikt skaidrībā par trūkstošo finansējumu, bet papildus līdzekļus kolektīviem varētu piešķirt otrajā pusgadā, proti, ar septembri, sola ministre. Ja mērķdotācija tiks atjaunota tādā līmenī, kāda tā bija pirms iesaldēšanas 2009.gadā, par pusgadu tie būtu aptuveni 400 tūkstoši latu.

"Bet man liekas, kas daudz būtiskāks jautājums, ir par to, kas arī ir valdības deklarācijā – uzdevums saprast visu dziesmu svētku procesa finansējuma shēmu, jo Dziesmu svētki nav tikai vienreiz piecos gados. Tas ir process, kas ir pieci gadi, pa vidu arī Skolēnu dziesmu svētki, pa vidu ir dažādi citi svētki. Un tad ir jautājums, ko šajā procesā maksā pašvaldība, ko uztur, ko dara valsts, ko maksā paši dziesmu svētku dalībnieki, un jautājums, ko gatava par to maksāt arī sabiedrība," piebilst ministre.

Tam piekrīt arī Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra vadītāja Dace Melbārde, vienlaikus gan uzsverot – dziesmu svētku tradīcija ir viena no visnozīmīgākajām mūsu nācijas pamatvērtībām. Tādēļ tās finansējums nedrīkstētu būt atkarīgs no sponsoru piesaistes vai dažādu konkursu ceļā iegūtas naudas, bet tam jābūt
pastāvīgam.

Savukārt, komentējot iespējas padarīt efektīvāku svētku organizēšanas procesu, piemēram, apvienojot vispārējo un skolēnu dziesmu svētku organizatorus zem viena jumta, par ko tiek runāts jau vairākus gadus, Melbārde norāda uz risku vājināt sasaisti ar izglītības sistēmu. Tas nebūtu vēlams, jo Skolēnu dziesmu un deju svētku tradīcijas pamatā ir visa interešu izglītība, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

"Tas nozīmē, ja tādu reformu veic, tās ir ļoti, ļoti dziļas reformas, kas nav tikai pārnest birojus, bet tur ir patiesībā sistēmu saplūdināšana kopā. Tas labi var strādāt tikai tad, ja divas ministrijas atrodas zem viena jumta. Bet es baidos, ka mūsu valstī šīs starpnozaru sadarbības tradīcijas ir tik vājas un grūti pārvaramas lietas, ka tas mums radīs vairāk problēmas šobrīd, nekā dos iespējas," atzīst Melbārde.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram šogad atvēlēti 450 tūkstoši latu, taču tam bez dziesmu svētku organizēšanas, veicamas arī citas funkcijas. Tieši svētku sagatavošanai 200 tūkstošus latu atvēlējis "Latvijas dzelzceļš" un 40 tūkstošus latu Valsts Kultūrkapitāla fonds. Piesaistīti arī citi sponsori un darbs ar tiem turpinās. Tomēr Melbārde uzsver – skaidrībai par valsts finansējumu svētkiem jābūt pēc iespējas ātrāk, lai velti netiktu izlietoti līdzekļi tādu projektu sagatavošanā, kurus vēlāk nemaz nav iespējams realizēt.

Source

DELFI Kultūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form