Ar Gruzijas nacionālās vienotības dienai veltītu izstādi atklāts festivāls 'Via Baltica'
Foto: Valters Pelns

Trešdien, 7. augustā, kopā ar Gruzijas vēstnieci Latvijā Teu Maisuradzi, Liepājas pilsētas mēru Jāni Vilnīti un prāvestu Ainaru Jaunskalži atklāta izstāde "Nacionālās Vienotības diena – Gruzijas mierīgā cīņa par brīvību" Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, kas ir pirmais no 2019. gada "Via Baltica" festivāla pasākumiem, portālu "Delfi" informē festivāla rīkotāji.

Izstādē apskatāmi fotoattēli, kas vēsta par traģiskajiem 1989. gada 9. aprīļa notikumiem, kad līdzīgi kā Baltijas valstīs Gruzijas iedzīvotāji pulcējās, lai miermīlīgā protesta akcijā cīnītos par valsts neatkarības atjaunošanu. Diemžēl Gruzijas gadījumā ar upuriem.

1989. gada 9. aprīļa rītā padomju armija ienāca Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, kur vardarbīgi apspieda mierīgo neatkarības demonstrāciju Rustaveli avēnijā Tbilisi centrā, nogalinot divdesmit vienu cilvēku, tostarp sievietes un jauniešus. Simtiem iedzīvotāju tika saindēti… Šos traģiskos notikumus atceroties Gruzijas vēstniecība izveidojusi izstādi, kas tagad apskatāma arī Liepājā.

Festivāls "Via Baltica" vienmēr ir kalpojis kā atgādinājums ne tikai vēsturiskajai akcijai "Baltijas ceļš", kas kopīga cīņā par brīvību vienoja visas trīs Baltijas valstis, bet arī par šo valstu brīvību, neatkarību un tās iegūšanas sarežģītajiem un dramatiskajiem ceļiem. Ir pagājuši 30 gadi kopš notikumiem Gruzijā un Baltijas ceļa Baltijas valstīs, bet cīņa par brīvību turpinās vēl joprojām. Tāpēc līdzās 1989. gada notikumiem izstādē apskatāms vēl kāda notikuma atspoguļojums.

Tieši pirms 11 gadiem, 2008. gada 7. augustā, Krievija kā "miera uzturētāji" iebruka Gruzijā, okupējot gandrīz 20% Gruzijas teritorijas. Šī konflikta laikā tika nogalināti daudzi civiliedzīvotāji, iznīcināta civilā infrastruktūra un tūkstošiem cilvēku bija jāpamet mājas. Krievija vēl šodien saglabā kontroli pār iekarotajām Abhāzijas un Dienvidosetijas daļām. 2008. gada notikumu sekas Gruzijā ir izjūtamas vēl šodien un zaudējumu skaits ir neatsverams, tāpēc pēc Gruzijas vēstniecības Latvijā lūguma, izstādē pieminēti arī šie notikumi.

Izstāde bez maksas apskatāma līdz 7. septembrim.

Turpinājumā festivālā "Via Baltica" būs koncerts zem klajas debess – muzikālā programma tiks atklāta piektdien, 16. augustā pulksten 20.00 vēsturiskajā Romas dārzā, kur uzstāsies "Xylem trio", atskaņojot Baltijas valstu un Gruzijas komponistu skaņdarbus.

No pasaules un filmu mūzikas ar akadēmiskās mūzikas akcentiem līdz džeza improvizācijai – tā var raksturot "Xylem trio" radīto mūziku. "Xylem trio" sastāvā ir trīs starptautiski atpazīstami mūziķi – Rihards Zaļupe un brāļi Oskars un Raimonds Petrauski, apvienojot perkusijas, saksofonu un taustiņinstrumentu skaņas. Līdzās Baltijas valstu komponistu skaņdrabiem un to aranžijām Romas dārza pagalmā mūziķi izpildīs arī pasaulē pazīstamā gruzīnu komponista Gijas Kančelli skaņdarbu aranžijas. "Xylem trio" dibināts 2010. gadā un līdz šim ir izdoti albumi "The Mood of Giya Kanchelli", kas 2010. gadā ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu, un sadarbībā ar gruzīnu dziedātāju Nato Metonidzi ierakstītais "Round Giya Kanchelli" (2018).

Pats Kančelli par "Xylem trio" aranžijām teicis: "Reizē ar augstu profesionālo sniegumu izjutu ikviena jaunā mūziķa individuālo pieeju. Īpaši vēlos izcelt to faktu, ka, pateicoties šiem jaunās paaudzes pārstāvjiem, mana mūzika ieguvusi jaunas un nebijušas šķautnes. Par to esmu viņiem bezgala pateicīgs!"

Šis būs jau trešais gads, kad festivāla atklāšanas koncerts notiks Romas dārza pagalmā.

Festivāls "Via Baltica" šogad norisinās līdz 31. augustam Liepājā un Kuldīgā, aicinot uz džeza un klasiskās mūzikas koncertiem, kino seansiem, teātra izrādi un diskusiju. Pilna festivāla programma atrodama "Via Baltica" mājaslapā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Festivāls Via Baltica Gruzija Liepāja Rihards Zaļupe Xylem Trio
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form