Ar raķetēm pret baznīcām: vai Ukraina izglābs savas kultūras vērtības?

Krievijas noziedzīgais iebrukums Ukrainā ir kara pieteikums ne tikai Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, tās tautai un infrastruktūrai, bet arī nenovērtējamam mākslas un kultūras mantojumam, kas ēku, pieminekļu, gleznu un neskaitāmu citu priekšmetu veidā atrodas Ukrainas teritorijā. Jau kopš kara pirmajām dienām par to paniku ceļ UNESCO un citas kultūras vērtības pārraugošās organizācijas un aktīvisti. Krievijai pārejot uz visaptverošas bombardēšanas taktiku, arvien vairāk pienāk ziņas ne tikai par bojāgājušajiem un cietušajiem, bet arī iznīcinātajām vēsturiski nozīmīgajām ēkām un citām vērtībām. Tikmēr Ukrainas muzeju speciālisti ar pārcilvēciskām pūlēm cenšas mazināt iespējamos zaudējumus.

Viens no šokējošākajiem brīžiem līdzšinējās kara divās nedēļās bija 1. martā veiktais Krievijas artilēristu trieciens pa Kijevas televīzijas torni, kas vienlaikus skāra arī Babijaras memoriālu holokausta upuriem. Turpat netālu atrodas arī 11. gadsimtā celtā Kijevas Svētās Sofijas katedrāle – viens no Ukrainas nacionālajiem dārgumiem, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Nenovērtējama ir ne tikai pati katedrāles ēka, bet arī tajā uzglabātās 16. gadsimta freskas un mozaīkas. Pavisam kopā Ukrainā atrodas septiņi minētajā sarakstā iekļauti objekti.

28. februārī Ukrainas Ārlietu ministrija sociālajā tīklā "Twitter" informēja, ka Krievijas iebrukuma rezultātā gājušas bojā 25 ievērojamās ukraiņu mākslinieces, naivās mākslas pārstāves Marijas Primačenko gleznas, kas atradās Kijevas reģiona Ivankivas novadpētniecības muzejā. Muzeju pilnībā esot nodedzinājuši Krievijas karavīri.