Atgādinām ka bijusī Centrālās Komitejas ēka, šobrīd Pasaules tirdzniecības centrs atrodas vietā, kurā potenciāli varētu tikt celta Nacionālā akustiskā koncertzāle. Par 70. gados celtās ēkas nojaukšanu jau pērn sašutumu pauda vairāki arhitekti, tai skaitā Lukševics.
"MAD Arhitektūras telpas" publicētais paziņojums tiek saukts par sēru vēsti – ēkai, kas pāragri dodas mūžībā.
"Ceturtdien 47 gadu vecumā aizsaulē dosies modernisma arhitektūras pērle – bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka. Aizbildinoties ar novecojušu ugunsdzēsības sistēmu, Valsts nekustamie īpašumi ar 1. aprīli pārtrauc īres līgumus ar ēkas iemītniekiem, nolemjot to pamestībai un pāragrai nāvei," raksta arhitekti.
Līdz ar īres līgumu pārtraukšanu izbeidzas ne tikai dzīvība ēkā, bet arī NRJA kūrētajā arhitektūras izstāžu telpā MAD, kas iestājās par ēkas atvēršanu plašākai sabiedrībai un tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Ēka Elizabetes ielā 2 (E2) celta 1974. gadā, iedvesmojoties no UNESCO centrālās ēkas Parīzē un tādējādi pierādot padomju arhitektu spēju būt uz viena viļņa ar pasaules modernisma tendencēm, uzskata Lukševics.
Valsts īpašumā ēka nonākusi neilgi pēc Padomju Savienības sabrukšanas – 1996. gadā, tad kļuvusi par mājvietu Pasaules tirdzniecības centram un vēlāk – individuāliem īrniekiem.
"Līdz 2018. gadam E2 saglabāja savu statusu kā kultūrvēsturiski vērtīga ēka tehniski apmierinošā stāvokli. Taču 2020. gadā kultūras ministrs pēkšņi nāk klajā ar ieceri ēku nojaukt un tās vietā celt Nacionālo koncertzāli. Lēmums par E2 nojaukšanu pieņemts aiz slēgtām durvīm, bez diskusijām ar sabiedrību un nozares profesionāļiem. Neilgi pēc tam ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmenis tiek pazemināts uz mazvērtīgu," atgādina MAD izveidojušie arhitekti.
"Par spīti daudziem iebildumiem – gandrīz 3000 parakstiem, kas savākti platformā manabalss.lv, Latvijas starptautiskā modernisma pieminekļu aizsardzības organizācijas DoCoMoMo aicinājumam ēku saglabāt un atvērt sabiedrībai, arhitektu grupas lūgumam E2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes vadības iebildumiem pret sasteigto un nepārdomāto procesu, Baltijas arhitektūras skolu plenēru dalībnieku secinājumiem, ka E2 nav piemērotākā vieta koncertzāles būvniecībai un bijušās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres aizrādījumu, ka par E2 nojaukšanu vai pārbūvi ir jāinformē Pasaules mantojuma centrs, Kultūras ministrija ir palikusi pie sava," raksta arhitekti.
Lai arī Latvijas Arhitektu savienība ir uzsākusi alternatīvu Nacionālās koncertzāles novietņu atlasi, kultūras ministrs Nauris Puntulis joprojām nepieļauj domu, ka alternatīvo koncertzāles novietņu vidū nebūs viņa virzītā Elizabetes iela 2. "Es esmu drošs, ka tā būs arī īsajā sarakstā. Esmu drošs, ka tā būs arī fināla sarakstā, jo nesaredzu šeit nu tādu ļoti spēcīgu konkurenci Elizabetes ielai 2. Visas pazīmes liecina par to, ka Elizabetes iela 2 šā brīža situācijā ir labākais risinājums. Esmu diezgan drošs, ka Arhitektu savienība piedāvās šo Elizabetes ielu kā labāko risinājumu," Puntuli citē arhitekti.
Kultūras ministrija turpina ceļu uz atbrīvošanos no E2 jeb kā to nosaucis ministrs Nauris Puntulis – komunisma rēga. Vēl šī gada 17, martā Nauris Puntulis Latvijas Radio paziņoja, ka "ne mans, ne valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā 2 nav mainījies."
"Nebūs viegli aprast ar domu par potenciāla pārpilna mūža netaisnīgo pārrāvumu. E2 turpinās dzīvot rīdzinieku un Latvijas arhitektūras entuziastu atmiņās, atgādinot par autentiskumu un drosmi sekot pasaules tendencēm par spīti Dzelzs priekškaram. E2 devums paliks spilgti ierakstīts Latvijas modernisma arhitektūras tradīcijā un mūsu sirdīs.
Atvadīsimies un pēdējā gaitā E2 pavadīsim trešdien, 31. martā. Ziedus pie E2 ieejas varēs nolikt no 14.00 līdz 16.30, ievērojot distancēšanos. Izsakām visdziļāko līdzjūtību E2 atbalstītājiem un draugiem, kā arī pateicību MAD Arhitektūras telpas notikušo un nenotikušo izstāžu autoriem. Joprojām ceram, ka Latvijas Arhitektu savienība nemainīs savu nostāju pret E2 nojaukšanu un mudinās atrast šai nozīmīgajai ēkai cieņpilnu pielietojumu," paziņojumā raksta MAD telpu izveidojušie arhitekti.
Jau ziņots, ka Latvijas Arhitektu savienība pēc kultūras ministra Naura Puntuļa aicinājuma ir izvērtējusi 36 vietas, kur varētu atrasties Nacionālā akustiskā koncertzāle, un pēc tehniskiem kritērijiem atlasījusi 11 atbilstošas vietas, ko turpinās vērtēt.
Jau aprīļa vidū gaidāms starpziņojums, kurā tiks nosauktas divas līdz četras koncertzāles būvniecības vietas, kas atbilst visiem izvirzītajiem kritērijiem.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 16. jūnijā valdība apstiprinājusi Nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kurā kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk – "Pasaules Tirdzniecības centrs".
Kopš valdības lēmuma ir izskanējuši ļoti atšķirīgi viedokļi par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2.
Aptuveni 20 arhitektu grupa vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.
Situāciju komentē Jānis Ivanovskis- Pigits, VNĪ NĪ Attīstības projektu pārvaldes direktors
Ēkas ekspluatācijas beigu termiņš – 1. aprīlis – tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018. gada valdības konceptuālo lēmumu. Tomēr divu gadu laikā projekts netika apstiprināts – bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām.
2020. gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs. Šobrīd nozare Kultūras ministrijas uzdevumā atkārtoti izvērtē koncertzāles novietnes alternatīvas. VNĪ veikusi virkni dažādas izpētes, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ēku Elizabetes ielā 2 un tai piegulošo teritoriju, un nodrošinātu Kultūras ministriju un projekta darba grupu ar nepieciešamo priekšizpētes materiālu. Līdz nozares lēmumam VNĪ nodrošinās ēkas uzturēšanu, lai nepasliktinātu tās tehnisko stāvokli.
Kā "Delfi" skaidro Jānis Ivanovskis- Pigits, 2019. gadā ēkas ekspluatācija līdzšinējā stāvoklī valstij radījusi zaudējumus – aptuveni 134 700 eiro apmērā. Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas izbūves, kas ir priekšnoteikums ēkas tālākai ekspluatācijai, izmaksas ir aptuveni 700 000 eiro. Pērn Kultūras ministrijas uzdevumā veiktais ēkas tehniskās apskates atzinums sniedz priekšstatu par padomju laikos celtās ēkas patieso tehnisko stāvokli un ļaus pieņemt faktos balstītus lēmumus. Kopumā ēkas tehniskais stāvoklis nodrošina mehānisko stiprību un stabilitāti un ēkas ekspluatācija šobrīd nav apdraudēta, taču vienlaikus jāņem vērā, ka pēc ekspertu aprēķiniem ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu biroja vajadzībām nepieciešami ap 32 miljoni eiro.
