Diskusiju krustugunīs nonākusī Pasaules tirdzniecības centra ēka Kronvalda parkā (Elizabetes iela 2), kas jaunās akustiskās koncetrtzāles būvniecibas dēļ būtu jānojauc, nav starptautiskā mērogā unikāls modernisma piemērs, jo tā ir UNESCO galvenās mītnes Parīzē gandrīz precīza kopija, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" pirmdien, 29. jūnijā, pauda arhitekts Jānis Dripe.

"Mēs uzsveram šīs ēkas īpašo unikalitāti, un mums patiešām ir izcili modernisma pieminekļi, bet 16 gadus pirms šīs ēkas [Elizabetes iela 2] uzcelšanas – 1958. gadā – izcili arhitekti Marsels Breuers (Marcel Breuer), Bernārs Zehrfuss (Bernard Zehrfuss) un Pjērs Luidži Nervi (Pier Luigi Nervi) radīja Parīzē UNESCO biroju ēku un šī mūsu ēka ir gandrīz precīza šīs ēkas kopija Latvijā. Pasaulē pēc tam ir vēl daži piemēri, kur izmantotas līdzīgas shēmas, bet mūsējā ir ļoti tuva tai. Tāpēc par īpašu unikalitāti starptautiskā mērogā droši vien mēs nevaram runāt," raidījumā sacīja Dripe, kurš līdzās darbam Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA ir arī nepilna laika darbā kā eksperts Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļā, kā arī darbojas Nacionālajā arhitektūras padomē.

Arhitekts Dripe sarunā Latvijas Radio uzsver, ka arhitekti principā ir pret jebkuru nojaukšanu, tomēr situācijā ar ēku Kronvalda parkā ir bijis kompromiss, kur bijis jāizvērtē visi aspekti – gan ieguvumi, gan zaudējumi. Viņš arī atgādina, ka lielu darbu modernisma arhitektūras apzināšanās izdarīja arhitektu birojs NRJA uz 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennāli, sagatavojot 280 lapaspuses biezu grāmatu par modernismu padomju laikā, tai skaitā Latvijā. Viņš uzskaita izcilākos modernisma piemērus Latvijā, kā Dailes teātris, Salaspils memorials, restorāns "Sēnīte", Daugavpils kinoteātris, Gaiļezera slimnīca, Zvejniekciema skola…

"Ja mēs runājam par konkrēto ēku Elizabetes ielā 2, tad šo mulsumu sabiedrībā rada tas, ka tā ir sabiedrībai nepieejama, slēgta biroju ēka parkā. Savulaik pilsētbūvnieciski nepareizi iebuvēta," raidījumā "Kultūras Rondo" sacīja Dripe.

"Mēs nekad nerunātu par kompromisu, ja būtu runa par publisku ēku. Līdz šim tā vienmēr ir bijusi slēgta. Transformācija no vienas ēkas, kas ir publikai nepieejama, uz citu – ar mazāku tā saukto ekoloģisko pēdu un publikai atvērtu ēku, ir vienīgā šī kompromisa iespējamā sadaļa," pauda arhitekts.

Atgādinām, ka šā gada 16. jūnijā valdība lēma atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles celtniecību Kronvalda parkā. Taču vietas atbrīvošanai būs nepieciešams nojaukt arhitektu Jāņa Vilciņa, Alfona Ūdra un Gunāra Asara 1974. gadā celto bijušās Centrālkomitejas, tagad Pasaules tirdzniecības centra, ēku. Pret to iebildumus cēluši vairāki arhitekti, uzsverot nepieciešamību ēku kā spilgtu modernisma pieminekli saglabāt. Tāpat arhitekti pārmet, ka lēmums ticis pieņemts steigā, neizdiskutējot to ar sabiedrību. 17. jūnijā arhitekts Pēteris Bajārs vietnē "manabalss.lv" sācis vākt parakstus par sabiedrības un profesionāļu izdiskutētu lēmumu par koncertzāles celtniecības vietu un ēkas Elizabetes ielā 2 saglabāšanu. Šobrīd iniciatīvu ir parakstījuši teju divi tūkstoši cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!