Konstantīns Pēkšēns pieder pie izcilākajiem otrās latviešu arhitektu paaudzes pārstāvjiem, kura mantojums ir cieši saistīts ar reģionālās būvmākslas rašanos un attīstību Rīgā. Viņa celtnes atrodamas daudzās Latvijas pilsētās un ciemos, bet Rīgā pēc viņa projektiem uzcelti vairāk nekā 250 daudzstāvu mūra nami, kā arī virkne koka ēku. Arhitekta darbi vienlīdz plaši un nozīmīgi aptver gan 19. gadsimta eklektisma periodu, gan Rīgas jūgendstila un nacionālā romantisma uzplaukumu laiku 20. gadsimta sākumā.
Konstantīns Pēkšēns dzimis 1859. gada 8. martā Mazsalacas pagastā. Viņš bija pirmais latviešu arhitekts, kurš savu akadēmisko izglītību ieguva Rīgas Politehnikumā, kur sākotnēji studējis inženierzinātnes (1875–1878), bet vēlāk arhitektūru (1880–1885). Viņa praktiskā darbība arhitektūras jomā aizsākās 1885. gadā, strādājot Jāņa Frīdriha Baumaņa būvbirojā, bet jau pēc gada – 1886. gadā viņš atvēra savu būvbiroju. Par vienu no agrīnākajiem un veiksmīgākajiem Pēkšēna darbiem tiek uzskatīts t.s. "Berga bazārs" Dzirnavu ielā 84 – dzīvokļu, viesnīcu un tirdzniecības funkciju ēku komplekss vēlīnās itāliskās renesanses stilā.
Konstantīna Pēkšēna darbnīcā kādu laiku strādāja gandrīz visi 20. gadsimta sākuma latviešu arhitekti. To skaitā arī Eižens Laube, ar kuru pats Pēkšēns projektējis vairākas ēkas Rīgā, kā Ata Ķeniņa ģimnāzijas ēku (1905) Rīgā, Tērbatas ielā 15/17, kas tiek uzskatīta kā viena no pirmajām un spilgtākajām nacionālā romantisma ēkām Rīgā. Konstantīns Pēkšēns ne tikai projektējis virkni nozīmīgu un spilgtu ēku, bet arī sagatavojis vairākas publikācijas par dzīvokļu problēmām, kā arī aktuāliem pilsētbūvnieciskajiem jautājumiem, piedāvājot risinājumus dzīvojamo ēku būvniecības un pilsētu funkcionālā zonējumu problēmām. Pēkšēna nozīmīgākā publikācija "Dzīvokļa jautājums un Rīgas pilsētas uzdevumi dzīvokļu apstākļu uzlabošanā" tika izdots 1922. gadā.
Konstantīns Pēkšēns miris 1928. gada 23. jūnijā Badkisingenē, Vācijā.
