Viens žurnāla numurs maksās 2,50 latus, un to jau tagad ir iespējams iegādāties Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Valmieras teātrī un pavisam drīz arī Liepājas teātrī un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Sarunas par žurnāla tirdzniecību notiek arī ar grāmatnīcām un "Narvesen" tīklu.
Šodien žurnāla prezentācijas pasākums apliecināja, ka "Teātra Vēstnesis" ir ilgi gaidīts žurnāls. Savu žurnāla numuru šodien iegādājās arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).
Tomēr žurnāla izdošanu apgrūtina tas, ka finansējums no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) tiek saņemts tikai viena numura izdošanai. Proti, šā gada sākumā VKKF pirmajā projektu konkursā "Teātra Vēstnesim" piešķīra 5000 latus, līdz ar to tapa žurnāla pirmais numurs. Finansējums saņemts arī fonda otrajā projektu konkursā "Teātra Vēstneša" otrā numura sagatavošanai, kas pie lasītājiem nonāks rudenī.
Žurnāla galvenā redaktore Edīte Tišheizere minēja, ka "Teātra Vēstnesis" ir vajadzīgs, lai apturētu laiku, kas patlaban skrien lieliem soļiem uz priekšu. "Ir vajadzīgs slieksnis, akmens vai sakne, pret kuru paklupt, lai apstātos. Šis žurnāls varētu būt tas akmens, pret kuru paklupt un apstāties, lai aizdomātos par to, ka bija laiki, kad laiks ritēja lēnāk. Gribētu, lai "Teātra Vēstnesis" būtu tāds žurnāls, kuru gribētos ilgi lasīt," sacīja Tišheizere.
"Teātra Vēstnesis" būs domāts profesionāliem lasītājiem, cerot, ka ar laiku žurnālu sāks lasīt arī citi. Režisors Alvis Hermanis, kuram šodien tika teikti daudzi pateicības vārdi par "Teātra Vēstneša" idejas atbalstīšanu un palīdzēšanu, uzsvēra, ka žurnālam nevajag censties un nevajag kļūt tādam, kuru lasa visa Latvija.
"Ja rakstītu klaji ļaunas kritikas par manām izrādēm, tad tik un tā uzskatītu, ka šāds žurnāls ir vajadzīgs. Tas ir tāpat kā cilvēkam ir vajadzīga pase," sacīja režisors. Viņš uzskata, ka argumenti nav jāmeklē reitingos. "Tas, kas notiek ar televīzijas raidījumu "100 grami kultūras" ir sarkanā uguns. Mēs nonākam partizānu apstākļos, kādi bija padomju laikos, tādēļ jo svarīgi ir tas, ka mums ir žurnāls, kas ir latviešu kultūrai latviešu valodā," akcentēja Hermanis.
Žurnāla "Teātra Vēstnesis" autors Normunds Naumanis skaidroja, ka šis žurnāls nekad nebūs visai tautai vajadzīgs izdevums. Autori nekad neuzņemsies rakstīt tautas vārdā, jo paudīs savus uzskatus savā valodā, līdz ar to tekstu kvalitāte citam būs labāka, bet citam sliktāka.
Viņš uzskata, ka žurnāls "Teātra Vēstnesis" jau atbilst nelielai grāmatai.
Savukārt autore Ieva Struka minēja, ka teātris ir kļuvis daudzveidīgs un dažāds, tādēļ teātra zinātnei ir grūti iekļauties mūsdienu dienas mediju struktūrā. "Teātra Vēstnesis" ir būtisks nozarei un profesionāļiem - teātra kritiķiem, teātra vēsturniekiem, pētniekiem un citiem profesionāļiem -, jo žurnāls ļauj attīstīties un domāt par teātri, kas ir brīvs un radošs.
"Neviens žanrs nevar attīstīties bez vērtējuma un analīzes," piebilda Struka.
Jau ziņots, ka atjaunotais "Teātra Vēstnesis" būs mainījies formātu un struktūru. Pie žurnāla jaunā veidola strādājusi māksliniece Sarmīte Māliņa un Dace Eglīte, žurnāla galvenā redaktore Edīte Tišheizere, autori Maija Svarinska un Normunds Naumanis, kā arī redkolēģija - Evita Sniedze, Ieva Struka un Ieva Anševica.
Pirmā numura galvenās tēmas "Kas es esmu?" izaicinājumam atbild režisori Felikss Deičs un Viktors Jansons, scenogrāfs Ilmārs Blumbergs, kritiķis Naumanis. Paplašinātu atbildi uz šo jautājumu sniegs piektā Rūdolfa Blaumaņa teātra festivāla žūrijas diskusija, ko atreferējusi Ieva Rodiņa.
Sadaļā "Process" Sniedze raksta par Alvja Hermaņa izrādi "Stāsts par Kasparu Hauzeru" Cīrihes "Schauspielhaus" teātrī, Līga Ulberte aplūko, ko Blaumaņa skolā mācījies Elmārs Seņkovs, bet Toms Treibergs pēta sociāli aktīvā teātra aizmetņus Latvijā.
Ārzemju teātriem veltītajās sadaļās Struka raksta par Toma Stoparda lugu interpretāciju Igaunijā, kā arī kopā ar Naumani veido dubultu versiju par parādību vārdā Keitija Mičela. Gundega Laiviņa atskatās uz "Homo Novus" desmitgadi un iepazīstina ar nākamā festivāla programmu.
Numura intervijās sarunājas Mārtiņš Meiers un Elīna Vāne, Evita Mamaja iztaujā Janu Vilemu van den Bosu, Edīte Tišheizere - Lidiju Pupuri un Ģirtu Krūmiņu.
Sadaļā "Vārds teātra cilvēkiem" savu skatījumu pauž Reinis un Krista Dzudzilo, Olga Dreģe un Mārtiņš Kalita.
Žurnālā publicēta Latvijas profesionālo teātru hronika no 2012./2013.gada sezonas sākuma. Vāku dizainā izmantotas idejas un risinājumi, ko piedāvājuši Reinis un Krista Dzudzilo un Ilmārs Blumbergs.
Žurnāls "Teātra Vēstnesis" ir vienīgais teātra nozares žurnāls Latvijā. Tas iznāca no 1989.gada, un tā ilggadēja galvenā redaktore bija Anda Burtniece. Finansējuma trūkuma dēļ izdošana tika pārtraukta 2011.gadā.Šogad VKKF piešķīra līdzekļus žurnāla atkalizdošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
