Atklās Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejas izstādi
Foto: Publicitātes foto

No 30. marta līdz 9. jūnijam Mākslas muzejā Rīgas birža būs skatāma Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejai veltīta izstāde "No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca", portālu "Delfi" informē muzeja pārstāvji.

Izstādē piedalās 80 Latvijas restauratori ar 130 darbiem no Latvijas muzeju kolekcijām, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, privātkolekcijām un dievnamiem.

Izstādi veido Dace Čoldere, Dace Dubrovska, Indra Saulesleja, Indra Tuņa, Dace Pāže, Dita Murziņa, Aigars Pilenieks, Māris Jēkabsons, Rasma Lezdiņa, Ieva Jekševica, Kristīne Milere, kā arī projekta vadītāji Latvijas Restauratoru biedrības priekšsēdētājs Ronalds Lūsis un LNMM / Mākslas muzeja Rīgas birža Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe. Izstādes dizains – Reinis Suhanovs, vizuālās identitātes autore – Una Grants.

Latvijas Restauratoru biedrība savā jubilejas izstādē vēlas skatītājiem parādīt dažādas kultūras mantojuma izpētes metodes un restaurācijas nozares, kā arī restaurējamo objektu un materiālu daudzveidību, tādējādi iezīmējot Latvijas kultūrvēsturisko vērtību vidi un cilvēka lomu tajā atšķirīgos laika posmos aptuveni 1000 gadu garumā.

Ekspozīcijā ir daudz objektu, kuru "dzīvības ir izglābtas" ar restauratoru zināšanām un meistarību: no arheoloģiskajos izrakumos atrastām lauskām rekonstruēts šķīvis un svētceļnieku trauks, kara un pēckara gados cietusi, nepiemērotos apstākļos rullī satīta glabājusies glezna, kurai tādēļ radušies grunts un krāsas slāņa zudumi un pamatnes plīsumi, vai tamborēts gultas pārklājs, kas no lietošanas kļuvis trausls, deformējies ar daudz plīsumiem un caurumiem.

Izstāde iekļauj unikālas lietas, kas ikdienā pieejamas tikai šauram speciālistu lokam, piemēram, tēlnieka Kārļa Zāles paša rokām veidotais mets Brāļu kapu ansambļa skulptūrai "Kritušie dēli" vai 13. gadsimta rokraksts uz pergamenta ar vaska zīmogiem – "Šķīrējtiesas lēmums, ar kuru Rīgas arhibīskaps Alberts samierina Kurzemes bīskapu un Vācu ordeni ar viņu vasaļiem strīdā par zemes valdījumu Kursā".

"Mākslas darbi, kas muzeju ekspozīcijās un izstādēs izskatās skaisti un cēli, bieži vien pirms tam ilgu laiku atrodas restauratora darbnīcā, taču šī dzīves epizode paliek vērotājam nezināma. Restauratora darbs parasti paliek aizkadrā, lai cik nozīmīgs un komplicēts tas būtu bijis. Nevienu no materiāliem nevar saglabāt bezgalīgi, bet, rūpējoties par tiem sistemātiski, kvalitatīvi un ar atbilstošām zināšanām, iespējams paildzināt gandrīz katra priekšmeta mūžu.

Restaurācijas process ietver ne tikai konkrēta objekta atjaunošanu, bet arī izpēti, kas saistīta ar dažādām zinātņu sfērām un metodēm, piemērām, vielu ķīmiskā sastāva un materiālu īpašību noteikšana vai interesantu un aizraujošu faktu pētīšana par objekta vēsturi. Tā, kāda krēsla padziļinātā pirmsrestaurācijas izpētē atrasts, ka ir bijuši trīsdesmit šādi krēsli un galds, bet viss mēbeļu komplekts atradies Latvijas Valsts kancelejas sēžu zālē," raksta izstādes veidotāji.

Latvijas Restauratoru biedrība dibināta 1989. gada 10. jūnijā. Šobrīd tajā ir 195 restauratori un ar restaurācijas jomu saistīti profesionāļi no daudziem Latvijas reģioniem, kuri strādā muzejos, bibliotēkās, arhīvos un privātajā sektorā, pārstāvot dažādas restaurācijas nozares – glezniecības, mēbeļu, papīra, tekstiliju, ādas, polihromā koka, metāla, keramikas, būvmantojuma, izpētes, arheoloģijas un citas. Latvijas Restauratoru biedrība veicina Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas nodrošināšanu un ar dažādu pasākumu palīdzību veido sabiedrības izpratni par kultūras mantojuma daudzveidību un nozīmīgumu.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Mākslas muzejs Rīgas birža
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form