Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38, 3. septembrī 17.00 tiks atklāta izstāde "Latviešu Spartaks", kurā būs skatāmas mākslinieka un scenogrāfa Oto Skulmes darinātās kostīmu un dekorāciju skices Andreja Upīša vēsturiskās traģēdijas "Spartaks" iestudējumam, kas pirms 65 gadiem tapis Dailes teātrī, portālu "Delfi" informē muzeja pārstāvji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iestudējums pirmizrādi piedzīvoja īsi pirms II Pasaules kara beigām - 1945. gada 18. februārī, kad Dailes teātrī veras priekškars Andreja Upīša lugai "Spartaks" Eduarda Smiļģa režijā.

"Kad Smiļģis iestudēja "Spartaku", viņš aktieriem stāstīja, ka lugas darbība risinās Romā, nevis Grieķijā. Romieši ir daudz smagāki, robustāki nekā grieķi. Ja par grieķu arhitektūru var teikt, ka tā ar saviem tempļiem, ar tiekšanos uz augšu zied, tad romiešu arhitektūra rūs. Gladiatori, kas katru vakaru nāvei acīs skatās, runā bez maiguma un mazināmiem vārdiņiem. Viss skanējums ap lugu ir varens un asiņu elpas pilns," – tā par iestudējuma tapšanu stāsta teātra zinātniece Rita Rotkale.

Iestudējuma scenogrāfiju un kostīmu metu izstrādi režisors uzticēja māksliniekam Oto Skulmem – Smiļģim piemita apbrīnojama prasme atrast sev domubiedrus starp cilvēkiem, kuri veicināja viņa iztēles neierobežoto lidojumu un prasmi teātrī sakausēt vienkopus skaņu, krāsu, ritmu un vārdu.
"Laikmetu viņš nolika kā uz delnas, tipu viņš uzbūra kā skulpturālu figūru. Raksturu viņš parādīja ar savas izteiksmīgās sejas mīmiku," tā par Oto Skulmi teikusi izcilā Dailes teātra aktrise un raksturlomu tēlotāja Emīlija Bērziņa.

Oto Skulme tiek saukts par pirmo kubisma centienu bezdelīgu latviešu glezniecībā, vēlāk no konstruktīvi iestindzinātās īstenības ainas viņš virzās uz brīvāku glezniecisku reālismu. Viņa mākslu kopumā raksturo savaldīgs miers un emociju maigums. Veselu gadsimta ceturksni Oto Skulme bijis teātra dekorators. "Skulme arī šai novadā ievada ko savu gan monumentālā vienkāršībā, gan groteskā rotaļīgumā, aizvien pārvaldot un atjautīgi kārtojot skatuves telpu," raksta trimdā dzīvojošais mākslas zinātnieks Jānis Siliņš.

20. gadsimta 40. gadi, protams, ir laiks, kad latviešu māksla lielā mērā ir kļuvusi par padomju mākslu. Un tas pats Jānis Siliņš šo periodu Oto Skulmes daiļradē raksturo kā svārstīšanos starp populāri izraibinātu krāsainību un protokolisku ārišķīgo reālismu.

Kas nolasāms 65 gadus vecajās vēsturiskās traģēdijas "Spartaks" kostīmu un dekorāciju skicēs? Un vai īsta māksla vispār ir politizējama? - šādus jautājumus uzdod izstādes veidotāji.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form