Atrasta unikāla piemiņas plāksne Latvijas armijas uzvarai pār lieliniekiem  (8)

"Piemiņas plāksne pieder Piņķu sv.Jāņa draudzei un tā atgādina par Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un toreizējā aizsardzības (kara) ministra ģenerāļa Jāņa Baloža apmeklējumu Piņķos, Babītes novadā 1939. Gada 23.maijā," stāsta Krauliņš.

1919.gada 22. un 23. maijā notika Latvijas valsts vēsturē nozīmīgā Piņķu kauja, kurai par godu 1939. gada 23. maijā svinīgā dievkalpojumā pieminēti 20 gadus senie notikumi. Dievkalpojumā piedalījušies arī Ulmanis un Balodis. Valsts prezidents Ulmanis šajā reizē deva jaunu vārdu Piņķu baznīcai - līdz tam tās nosaukums bija Piņķu sv.Nikolaja baznīca, bet viņš to pārdēvēja par Sv.Jāņa baznīcu.

Jūrmalas iecirkņa prāvests atklāj, ka maija kaujas bijušas izšķirošas - "1919.gada 22. maijā atjaunojās uzbrukums ar mērķi atbrīvot galvaspilsētu Rīgu no lieliniekiem. Kopā ar pulkveža Baloža brigādi uzbrukumā bija jāpiedalās vācu landesvēram, krievu kņaza Līvena nodaļai un Vācijas dzelzs divīzijai. Lai gan pie Dzilnām likās, ka līdz Rīgai nopietnu kauju nebūs, tomēr pie Piņķiem Baloža brigāde negaidot sastapās ar jaunu sīvu pretestību, kas prasīja daudz laika un lielu spēku iesaistīšanu. Lieliniekiem nācās steigšus atkāpties. Kā nemirstīgu piemiņu šai kaujai, tās dalībniekiem, it sevišķi kaujās kritušajiem cīnītājiem par tēvzemi, Piņķos tika atklāts piemineklis, lai nākamajām paaudzēm vēstītu par brīvības cīnītāju varoņgaru un tēvzemes mīlestību."
    
Piemineklis atklāts vienlaicīgi ar piemiņas plāksni 1939. gada 23.maijā (attēlā augšā), taču 1951. gadā tas nopostīts. Savukārt piemiņas plāksne tika saglabāta, pateicoties Piņķu un Rīgas sv. Jāņa baznīcu ilggadējajam mācītājam, prāvestam Jānim Liepiņam, kurš parūpējās, lai tā tiktu demontēta un noslēpta Rīgas sv.Jāņa baznīcā, zina stāstīt mācītājs.

Piņķu sv.Jāņa draudze tuvākajā laikā atgūs šo plāksni un rosinās tās novietošanu atpakaļ pie dievnama sienas Piņķu kauju 95. gadadienā 2014.gada 23.maijā.