Institūta direktore Elita Grosmane aprēķinājusi, ka tādējādi katrs no pieciem doktoriem mēnesī var saņemt 28 latus pirms nodokļu nomaksas.
Pērn institūts saņēmis 11 753 latu finansējumu, ar ko varējuši samaksāt 115 latus "uz papīra" katram darbiniekam. Tā kā darbinieki lasa arī lekcijas un ir iesaistīti projektos, iztikt varēja, taču šobrīd situācija ir nelabvēlīga, jo netiek izsludināti konkursi zinātnes programmām, kuros varētu pieteikties MVI. Vēl pirms pieciem gadiem – 2007. gadā – finansējums bija 50 835 lati.
MVI nosūtījis vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Kultūras ministrijai (KM), norādot, ka institūta finansējumu varētu būt ietekmējusi kādā dokumentā pieļauta kļūda, nepareizi ievadot datus par nodarbinātību, bet vairs neko labot neesot bijis iespējams – neviens no institūta nav aicināts piedalīties sanāksmēs par finansējuma piešķiršanu.
"Mēs prasām minimālās algas kā bāzi. Šobrīd situācija ir dīvaina – mums minimālā alga nepienākas, jo līdz šim esam tikuši galā. Tas ir mūžīgais eksakto un humanitāro zinātņu konflikts, kad eksaktās zinātnes saņem lielus līdzekļus, bet humanitārajām atvēl pēc pārpalikuma principa," norāda Grosmane.
KM pārstāve Lolita Rūsiņa norādīja, ka piektdien notiks KM un IZM speciālistu tikšanās, lai risinātu MVI jautājumu, pēc tam ministrija varēs sniegt atbildi, kāds risinājums institūtam tiks piedāvāts.
Institūts izdod žurnālu "Mākslas Vēsture un Teorija", sagatavo rakstu krājumus "Materiāli Latvijas mākslas vēsturei" un ceļvežu sēriju "Rīgas mākslas un arhitektūras pieminekļi", kā arī lasa referātus zinātniskās konferencēs un sagatavo grāmatu tekstus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
