Foto: LETA
Piektdien, 11. oktobrī, Saeimā vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija lēma 2019. gada balvu mākslā piešķirt diriģentam Normundam Šnē, portālu "Delfi" informē Saeimas preses dienesta pārstāvji.

Balva Normundas Šnē piešķirta par sniegumu koncertā par godu Baltijas valstu simtgadei kopā ar "Sinfonietta Rīga" un Tallinas kamerorķestri, kas notika pagājušajā gadā Baltijas jūras festivālā Stokholmā.

Savukārt balvu zinātnē piešķirs profesoram Jūram Banis (Jūras Banys) no Lietuvas par izcilu ieguldījumu zinātnē, veicot pētījumus feroelektrības un fāžu pārejas nozarē.

Ar BA balvu literatūrā apbalvos rakstnieci Lēlo Tungalu (Leelo Tungal) no Igaunijas par autobiogrāfisko triloģiju "Biedrs bērns" ("Comrade Kid"), īpaši izceļot pēdējo no sērijas darbiem "Sievietes pieskāriens" ("A Woman's Touch"), kur bērna acīm atspoguļots Staļina laiks.

Katras balvas apjoms ir 5000 eiro. Balvas pasniegs BA balvu pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 28. novembrī Rīgā gadskārtējās BA sesijas ietvaros.

Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija nominēti: rakstnieks Andris Akmentiņš par romānu "Skolotāji" un lietuviešu rakstniece Kristina Sabaļauskaite (Kristina Sabaliauskaitė), kuras darbus raksturo kā daudzslāņainu, izjustu prozu, kas bagāta ar kultūras atsaucēm un ir daudzējādā ziņā novatoriska. Abi bija nominēti literatūras kategorijā.

Mākslas kategorijā uz balvu pretendēja igauņu režisors Marti Helde (Martti Helde), kurš izceļas ar netradicionālu pieeju un liek skatītājiem patiesi iedziļināties viņa darbos. Viņš bija nominēts par spēlfilmu "Skandināvu klusums" ("Scandinavian silence"), kurā tiek pētīti cilvēku psiholoģijas un rezervētības aspekti. Tāpat par sasniegumiem kultūrā un Baltijas un Ziemeļvalstu filmu analīzē no Lietuvas bija nominēta Gražina Arlickaite (Gražina Arlickaitė).

Kategorijā Zinātne uz balvu pretendēja arī Arnolds Laimonis Klotiņš. Pazīstamais muzikologs tika nominēts par monogrāfiju "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953.gadā". Tāpat uz balvu pretendēja Emerita Anne Luika (Emerita Anne Luik) no Igaunijas. Profesore nominēta par iedvesmojošo uzcītību un izcilo kā zinātnisko, tā organizatorisko darbu bioloģiskās lauksaimniecības, augu aizsardzības un bioloģiskās ražošanas attīstībā ne tikai Igaunijā, bet arī visā Baltijas reģionā, vienlaikus veicinot arī sabiedrības informētību un izglītošanu.

BA balva ir dibināta 1994.gadā, un to ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki. Pagājušajā gadā balvu literatūrā saņēma latviešu rakstniece Gundega Repše, balvu mākslā baletdejotāja Jurgita Droņina (Jurgita Dronina) no Lietuvas, savukārt ar balvu zinātnē godināja pētnieci Elsu Heinsalu (Els Heinsalu) no Igaunijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!