2019. gada 9. novembris iezīmēs Berlīnes mūra krišanas 30 gadu jubileju, un, pieminot šo vēsturisko notikumu, 8., 9. un 10. novembrī filmas "Deju laikmets" autori sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā ar trīs dienu pasākumiem svinēs Berlīnes mūra krišanas 30. gadskārtu "Deju laikmeta" zīmē.

Mūzikas un laikmetīgās kultūras pasākums "Era of Dance" sadarbībā ar Gētes institūtu un partneriem restaurēs elpu aizraujošo pārmaiņu laiku Rīgā pirms un pēc Berlīnes mūra krišanas. Pasākums aicinās iepazīties ar svarīgāko deju kultūras mantojumu un desmitgades subkultūras notikumu retrospektīvu. Kopā ar 20 pieaicinātajiem māksliniekiem un laikmeta lieciniekiem caur darbu ekspozīciju, DJ performancēm, lekcijām, filmu programmu, īpaši veidotu arhīvu kolāžu un sarunām, rosinās publiku reaģēt uz elpu aizraujošo pārmaiņu laiku un iegremdēties nemierīgajā Rīgas dzīvē pirms un pēc Berlīnes mūra krišanas. Dienas programmas daļā tiks demonstrēti līdz šm nepublicēti filmas "Deju laikmets" arhīvu darbi.

Berlīnes mūris bija Aukstā kara un Dzelzs priekškara vistiešākais simbols. 1989. gads bija visproduktīvākais valsts atmodas gads jaunās kultūras telpā. Pagrieziena punkts jaunu iniciatīvu un sen aizmirstu lēmumu atjaunošanas laiks. Tas bija arī laiks, kurā tika aktualizēta jauna informācija visās dzīves jomās.

"Patiesībā mūris tika nojaukts pamazām. Vairāku gadu garumā, sākot ar
andergraundu." Roberts Gobziņš (aka EastBam)

Dienas programma

Latvijas Universitātes bijusī Bioloģijas fakultātes ēka

Galvenā "Deju laikmets" pasākumu norises vieta būs 1898. gadā arhitekta Johannesa Kohsa projektētā Latvijas Universitātes bijusī Bioloģijas fakultātes ēka. Tur norisināsies lielākā daļa programmas: ekspozīcijas, diskusiju programma, mākslinieku performances un lekcijas. "Deju laikmets" dienas programma norisināsies no 8. līdz 10. novembrim — Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā (Kronvalda bulvārī 4). Dienas programmas daļa būs pieejama apmeklētājiem trīs dienas – no piektdienas, 8. novembra, līdz svētdienai, 10. novembrim.

Pasākuma programma veidota, lai atgādinātu un skaidrotu Latvijas un Berlīnes vēsturiskās mijiedarbības nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā, 80. gadu andergraunda kustības ietekmi uz demokrātiskajām mūzikas revolūcijām Austrumeiropā, kā arī Berlīnes mūra krišanu.

Hardijs Lediņš

2015. gadā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs rīkoja projektu "Hardija Lediņa gads". Visiem, kas kaut cik interesējas par mūziku, lieki stāstīt, kas bija Hardijs Lediņš. Viņu mēdz dēvēt par multimediju mākslinieku, taču viņa radošā darbība ir vērsta tik dažādos virzienos, ka vienot tos konkrētā apzīmējumā ir grūti. Septiņdesmitajos gados leģendāru statusu izpelnījās Lediņa organizētās diskotēkas. Būtiski, ka Latvijas kultūras vēsturē Hardijs Lediņš zināms vairāk ar performancēm un mākslas akcijām, kas kļuvušas par unikālu fenomenu Latvijas mākslā. Tomēr, tieši Hārdijs Lediņš kļuva par elektroniskās mūzikas pirmatklājēju Latvijā, idejisko iedvesmotāju DJ kustības virzītāju. Par viņa sekotājiem un audzēkņiem var saukt Robertu Gobziņu un Jāni Kraukli.

"Dancing on the Wall"

Viena no pasākuma spilgtākajām ekspozīcijām – unikāla fotoizstāde "Baltiešu grafiti uz Berlīnes mūra". Veltījums latviešu pagrīdes grafiti māksliniekiem Berlīnes mūra krišanas 30. gadadienā, kurā vienkopus varēs aplūkot lielformāta fotoliecības par Rietumberlīnes latviešu pagrīdes aktivitātēm Berlīnes mūra apgleznošanā. "Deju laikmets" pasākumā ar savu pieredzi dalīsies arī paši tā laika Berlīnes mūra apgleznotāji – latviešu grafiti aktīvisti.

"Love Parade 30: Reivs kā atbrīvošanās i-deja"

1989. gada 1. jūlijā 150 cilvēku grupa kopā ar pašu idejas autoru Dr.Motte izgāja ielās lai dejotu Rietumberlīnes Kurfürstendammā. Tā radās Loveparade – pirmais un lielākais ielu deju mūzikas festivāls pasaulē – demonstrācija, kuras dalībnieku lielākais skaits sasniedza kulmināciju 1999. gadā: šogad atzīmējam Love parade 30. gadadienu. Dr. Motte un filmas "Deju laikmets" autori sniedz ieskatu Berlīnes Love parade vēsturē un dokumentē nozīmīgākos mūzikas demonstrācijas vēsturiskos momentus.

"Visa tehno revolūcija pēc Berlīnes mūra krišanas nāca no Austrumiem, nevis no Rietumiem."
WestBam.

"DJ kultūras 30. gadadiena / World Tape DJ Champonshin in Riga"

Vienlaikus ar pirmo "Love Parade" Berlīnē par lielākajiem jaunās deju kultūras bīdītājiem un popularizētājiem kļuva Uģis Polis un Jānis Krauklis, kuri 1989.gada vasarā (1.–4.jūlijs), sadarbībā ar Rietumberlīnes Low Spirit noorganizēja Rīgā pirmo un vienīgo Pasaules Lenšžokeju čempionātu (pēc analoģijas ar DMC World DJ Championship). Tas bija pirmais un vienīgais šāda veida čempiontāts mūsdienu elektroniskās mūzikas vēsturē. Lai arī mūsu izpratnē modernās DJ kultūras pirmsākumi meklējami 70. gadu nogalē ASV un 80. gadu sākumā Eiropā (Rietumvācijā), par nopietnu DJ kustības sākumu Padomju savienībā var dēvēt tieši 1989. gada pasaules Tape DJ čempionātu Rīgā.

Latviešu avangards Berlīnē

Plašu latviešu avangarda mākslas izstādi Rietumberlīnes Kunsthallē atklāja 1989. gada 24. jūlijā. Latviešu mākslas vēsturē vēl nepiedzīvots notikums. Izstādē piedalījās 23 autori, ieskaitot "Nebijušo izjūtu restaurācijas darbnīcas" piecu cilvēku grupu. Iespēja iepazīties ar unikālu vēstures liecību: īsu video klipu kopumu par 1988. gadu "Lettische Avantgarde Riga" – Berlīne pasākumu Kunsthallē (izstādi "Rīga – Latviešu avangards", ko iedvesmojis Valdis Āboliņš, kas gan izstādes radīšanas brīdī jau bijis aizsaulē).

Neoficiālā mode / subkultūras dzīve

Līdz ar ienākošajām jaunajām vēsmām 80. gadu otrajā pusē Latvijā pretstatā pastāvošajai modei parādījās neoficiālā subkultūras mode. Bruno Birmaņa un Uģa Rūķīša 1987. gadā izveidotajam tērpu teātrim "Postbanālisma balle" un "Nepieradinātās Modes asambleja", kas notika no 1989. līdz 1994. gadam, joprojām uzskatāma par spēcīgāko un leģendārāko pasākumu Latvijas modes vēsturē. Atmodas vispārējā pacilātības gaisotnē tā bija absolūta radošo impulsu, gara un instinktu brīvlaišana. Iespējama tikai konkrētajā laikā un brīdī. Paralēli uzplauka ielu - breakdance kustības mode. Breakdance un grafiti kustības pionieris Padomju savienībā, rīdzinieks Vadims Meikšāns sniedz personīgu ieskatu breakdance un grafiti kultūras vēsturē, kad jaunās subkultūras virzieni bija vienoti un parāda, ka šodien joprojām dzīvo ideja apvienot cilvēkus caur ielu dejām un ielu mākslu.

Laikmeta liecinieki

Konceptuāls pamats astoņdesmito gadu diskotēku kultūrai mūsdienu izpratnē, ar kuru Rīga vēlāk kļuva slavena arī plašajā Padomju Savienībā tika ielikts pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, pateicoties diviem vīriem, kuru vārdi bija Hardijs Lediņš un Ivars Reingarts. 80-tie Rīgas mūzikas kultūras dzīvē bija pārmaiņu un izaicinājumu laiks. "Kad sākās "Gorbija" [Mihails Gorbačovs] laiks un Perestroika, parādījās, arī tāds jēdziens kā "neformāļi". Mākslinieki – mūziķi, kuri spēlēja un radīja kaut ko, ko gribēja, nevis to, ko vajadzēja. Tieši 80-to gadu vidus sakrita ar Politisko un ekonomisko reformu sākumu, kad šie neformāļi varēja izlausties gaismā. Diskusiju programma par Diskotēku lektorijiem. Diskotēku čempionāti Latvijas PSRS astoņdesmito gadu pirmajā pusē un jaunais DJ kultūras vilnis: Gobziņš, Krauklis, Polis.

Kino programma

"Deju laikmeta" notikumam būs veltīta filmu programma. Būs skatāmas vairākas filmas, kurās caur vēsturiskiem notikumiem un personiskiem stāstiem tiks reflektēts, kā kino un mediji reaģēja uz pārmaiņām sabiedrībā un Padomju režīma krišanu. Filmu programmā būs iekļautas dokumentālās filmas, kā "B-Movie" (2015), "Deju laikmets" (2018) un filmas projekta arhīvu materiāli, tā arī īpaši šim notikumam atlasītas mākslas filmas, kā "Coming Out" (1989), lai atskatītos uz pārmaiņām bagāto desmitgadi un tās radīto mantojumu.

Radiodejas / Super FM 25 gadi

Pēc Berlīnes mūra krišanas par jaunās mūzikas revolūcijas rezultātu neatkaŗīgajā Latvijā kļuva "Radiodejas" – pirmā nevalstiskā radiostacija bijušajā Padomju teritorijā. 1992. gadā nelielai domubedru grupai – UģimPolim, Jānim Krauklim un Aldim Kušķim – radās ideja izveidot Latvijā neatkarīgu radiostaciju – "Radiodejas", kas raidīja ultraīsviļņu (68,93 UĪV) diapazonā, jo raidīšana FM diapazonā tolaik vēl nebija oficiāli atļauta.

"Radiodejas" bija nekomerciāls projekts. Galvenais mērķis bija sniegt klausītājiem iespēju dzirdēt Eiropas radiostaciju repertuāru. Pēc nepilniem diviem gadiem "Radiodejas" pārgāja uz FM diapazonu un 1994. gada novembrī sāka raidīt Baltijā pirmā datorizētā radiostacija "Super FM". Radiostacijas veidotāji Pārdaugavā atvēra (tajā laikā lielāko) deju klubu "Super FM". Šis klubs kļuva populārs jauniešu vidū un izaudzināja nākamo Latvijas dīdžeju paaudzi, kas uzskatāms par SUPER FM autoru lielāko atstāto mantojumu. Mūsdienās Uģa Poļa ideja jau izaugusi par īstu milzi, ko sauc"European Hit Radio".

"Open 95"

1995. gada rudenī Rīgā notika Vides Mākslas un Mūzikas pasākums "Open", ar kuru aizsākās reivu ēra Baltijas reģionā. Ja līdz pirmajam "Open" notikumam jaunās subkultūras pasākumi tika rīkoti izteikti šaurā un marginālā Rīgas mākslinieku vidē, tad "Open" pasākums kļuva par īstu sprādzienu, kam sekoja 90. gadu jaunās kultūras dekadence. "Pirmais, kas jādara – māksla ir jānogāž no pjedestāla," deviņdesmito gadu vidū, iepazīstinot ar jaunām vēsmām, postulēja tobrīd jaunais mākslas notikumu kurators Kaspars Vanags, kurš kopā ar domubiedriem īstenoja projektus, kuros tika apvienota māksla, klubu kultūra un reiva kustība. Piedāvājot "kreativitāti kā protestu patērētājkultūrai". Kaspars Vanags droši vien ir cilvēks, kurš 90. gadu otro pusi Rīgā padarīja par to, kas tā patiesībā arī bija – par eksperimentu lauku un lielu "sociālu mikseri". Tā bija telpa, kur satikās šķietami nesavietojami sabiedrības slāņi – cilvēki ar zelta ķēdēm kaklā kustējās mūzikas ritmā līdzās mākslas koledžu studentiem, latvieši un krievvalodīgie sajuta brālību pasauli aptvērušā lielā un jaunā universālā kultūrā.

Šos projektus dēvēja par reiviem, kaut "Open" festivāli bija kas lielāks un revolucionārāks - kaut kā jauna sākums. Šodien "Open" ir tik ļoti leģendarizējies, jo precīzi rezonēja deviņdesmito gadu laika garu. Programmā būs skatāmi līdz šim nepublicēti "Open" arhīvu materiāli un īpaši šim notikumam ierakstītas intervijas ar "Open" veidotājiem 20 gadus pēc notikumiem.

8. oktobris, Spīķeru koncertzāle

"Era of Dance presents: Derrick May in Riga (Baltic Exclusive)"

"Deju laikmets"pasākumi norisināsies 8., 9. un 10. novembrī bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā, Kronvalda bulvārī 4, savukārt, tā īpašais piektdienas nakts pasākums ar tehno mūzikas pamatlicēju Deriku Meju (Derrick May) noritēs 8. novembrī Spīķeru koncertzālē. Tehno mūzikas pionieris Rīgā sniegs savu vienīgo DJ uzstāšanos Baltijas valstīs. Kopā ar tehno mūzikas leģendu Deriku Meju no Detroitas Spīķeru koncertzālē uzstāsies MixMasteri AG & RAITIS, kas pamatoti uzskatīti par vieniem no visu laiku nozīmīgākajiem Latvijas dīdžejiem. Vēsturiskajā naktī "Deju laikmets" uzņems vēl vienu īpašo viesi no Berlīnes, kurš labāk pazīstams kā respektablās Berlīnes mūzikas izdevniecības "Get Physical" dzinējspēks – Rolands Liskers (Roland Leesker).

Deriks Mejs kļuva par vienu no Latvijas un Krievijas kopražojuma filmas "Deju laikmets" (Era of Dance) varoņiem. Filma piedzīvojusi pirmizrādi divpadsmit starptautiskos kinofestivālos un 2018. gadā iekļauta 58. Krakovas filmu festivāla oficiālajā konkursa programmā nominācijā Labākajā mūzikas dokumentālā filma.

Biļetes uz vienīgo Derika Meja uzstāšanos "Era of Dance" pasākumā iespējams iegādāties "Resident Advisor" vietnē.

Mūzikas un laikmetīgās kultūras pasākums "Era of Dance" līdzās jau iepriekš izziņotiem mākslimiekiem, tehno mūzikas leģendai Derikam Mejam, Mixmasteriem AG un Raitim, un respektablās Berlīnes mūzikas izdevniecības "Get Physical" dzinējspēkam – Rolandam Liskeram (Roland Leesker), apstiprina pasākuma programmā arī Latvijas dīdžeju kultūras leģendu Jāni Kraukli, Bogdan Taran un daudzus citus. Mākslinieku vārdi tiks papildināti.

Ar pilnu festivāla programmu iespējams iepazīties pasākuma "Facebook" lapā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Berlīnes mūris Hardijs Lediņš Roberts Gobziņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form