Dāvids Tesinskis (David Tesinsky) ir fotogrāfs no Prāgas, kura kaislība ir urbānās dzīves iemūžināšana – dažādas subkultūras, nepieradinātā ielu dzīve un vienkāršo cilvēku stāsti. Pirmo fotoaparātu viņš ieguva 12 gadu vecumā, ar kuru tad – kā pats izsakās – uzplijās saviem skolasbiedriem.
Tā kā tolaik jaunieša galvenā dzīves interese bija skeitborda dēlis, tad fotoaparāta pievienoto vērtību un nozīmi viņš ieraudzīja tikai vēlāk. Kad tas notika, Dāvids uzsāka fotomākslas un tehnikas studijas, taču, skolu nepabeidzis, devās uz ASV "iekšējā mērķa, fokusa un nozīmes meklējumos".
Kopumā fotogrāfs savos radošajos klejojumos pēdējo septiņu gaidu laikā ir sabijis Āzijā, Eiropā, ASV un Āfrikā. Pārsvarā Dāvids ceļo viens, turklāt dara "pa lēto", lai varētu pabūt pēc iespējas vairāk pasaules vietās. Fotogrāfs gan vaļsirdīgi atzīst, ka nekad tā īsti nejūtas viens, jo allaž pamanās atrast jaunus draugus vietējos bāros, ko viņš mīļuprāt apmeklē.
Vaicāts, vai savos fotoceļojumos nav gadījies iekulties arī kādās nepatikšanās, Dāvids atzīst, ka reizēm, protams, gadoties pa kādai nervus kutinošai situācijai, taču kopumā viss parasti beidzies gana gludi. "Āfrikā es nokļuvu asiņainā kautiņā, kura iemesls bija mana "dārgā soma"."
Dāvids nemitīgi atrodas kā kontroversiāla un unikāla meklējumos. Viņu interesē savdabīgi dzīvesveidi un mūsdienu sociālpolitiskās problēmas. "Manuprāt, fotogrāfija var būt dziedējoša, jo cilvēki var caur to ieraudzīt citu cilvēku stāstus, kuri iemūžināti īpašā manierē. Tā ir lieliska motivācija ķert šādus mirkļus, kuri cilvēkiem liek ko apjaust vai arī vienkārši bagātina pieredzi."
Viiens no viņa nesenākajiem fotoprojektiem ir "Islāma bērni" ("Children of Islam"), kas vēstī par revolucionārām jauniešu pagrīdes kustībām Irānā. Līdz tam mākslinieks veidojis fotosērijas par Čehijas cirka māksliniekiem, sātanistiem un vecāko Čehijas sievieti, bet "Reps ir mūsu reliģija" ("Rap is our Religion") atklāj Detroitas, Bronksas, Bruklinas un Baltimoras reperu ikdienu. Savukārt savā dzimtajā Prāgā astoņus mēnešus Dāvids veidoja projektu par narkomāniem, gan dienu, gan nakti uzturoties ar viņiem ielās un viņu ieņemtajos pamestajos namos.
Fotoprojektu tēmu klāsts ir gana plašs: japāņu uzņēmēju traģikomiskā dzīve, eksorcisms Etiopijā, geju un lesbiešu apspiešana Baltkrievijā, Berlīnes panki, Nepālas graustu rajoni, prostitūcija Taizemē, suņu slaktēšana Kambodžā, stereotipi, aizspriedumi, alternatīvs dzīvesveids utt. Tikko pabeigts projekts par ukraiņu karavīru, kurš ir atgriezies mājās no karadarbības zonas pie savas ģimenes.
Dāvida fotosērijas izpelnījušās gan ārvalstu mediju uzmanību, ("The Huffington Post", "Le Monde", "Vice", "Newsweek" u.c.), gan arī saņēmušas dažādu starptautisku fotokonkursu apbalvojumus. Pēdējais no tiem piešķirts "Sony World Photography Awards 2017" konkursā par fotogrāfiju "Trampa uzvara" kategorijā "Ielu fotogrāfija".
Vaicāts, vai prātā jau ir doma par nākamā projekta tēmu vai valsti, Dāvids atbild, ka domā par Somāliju, taču ir atvērts ieteikumiem arīdzan par tēmām, kas būtu apskatīšanas un iemūžināšanas vērtas Latvijā.