Bernis, Fiļs un Teterevi nolēmuši turpināt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektu
Foto: Publicitātes foto

Ievērojot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja valstisko nozīmi un novērtējot iesaistīto ekspertu līdz šim paveikto, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) dibinātāji — mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs (attēlā kopā ar arhitektu Seru Deividu Adžeju) pieņēmuši lēmumu turpināt ieceri par muzeja veidošanu, portālu "Delfi" informē LLMMF pārstāve Inga Vasiļjeva.

Mecenāti šobrīd nolēmuši ieguldīt fondā papildu līdzekļus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, lai pabeigtu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādi. Tas tiks darīts, neskatoties uz to, ka lēmums par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, AS skāra arī LLMMF, liedzot tam piekļuvi līdzekļiem muzeja attīstībai un norēķiniem ar sadarbības partneriem. Kopumā mecenāti muzeja attīstībā ieguldījuši jau ap 3,5 miljoniem eiro.

Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai. Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja – arhitektu biroja "Adjaye Associates" (Lielbritānija) un "AB3D" (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.

Muzeja projektēšanas darbā piedalās vairāk nekā 30 uzņēmumu un ekspertu no Latvijas, kā arī Somijas, Lielbritānijas un Nīderlandes. Ārvalstu speciālisti piesaistīti jomās, kurās nepieciešamas specifiskas, ar starptautiskie standartiem muzeju jomā saistītas zināšanas un pieredze, piemēram, izstāžu zāļu apgaismojums, muzeju drošība, mākslas loģistika u.c. Starptautisko labās prakses normu izpilde ļautu jaunajam muzejam veiksmīgi strādāt ar pasaules prasīgākajiem māksliniekiem, kolekcionāriem un mākslas institūcijām.

Muzeja ēka plānota turpat 8000 kvadrātmetru apjomā, atbilstot plašajam laikmetīgās mākslas darbu spektram, iekļaujot elastīga plānojuma izstāžu telpu grupas, 200 sēdvietu zāli ar palīgtelpām performanču, koncertu, kino un starpdisciplināru notikumu norisei, kā arī mācību un nodarbību telpas izglītības programmu nodrošināšanai, lasītavu, kafejnīcu, muzeja speciālistu darba telpas un palīgtelpas.

"Muzeja ēkas veidošana ir apjomīgākā mecenātisma iniciatīva Latvijas kultūrtelpā pēdējo 100 gadu laikā. Esam gandarīti, ka šajā sarežģītajā situācijā varam turpināt darbu pie muzeja attīstības," atzīmē Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs.

Bernis, Fiļs un Teterevi nolēmuši turpināt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektu
Foto: Publicitātes attēli

Saskaņā ar 2014. gadā noslēgto nodomu protokolu, muzeja fondam un Kultūras ministrija vienojoties par sadarbības principiem Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ieceres īstenošanai, Kultūras ministrija apņēmās ilgtermiņā deponēt valsts īpašumā esošos laikmetīgās mākslas muzeja krājuma darbus Muzeja ekspozīcijas veidošanai un publiskai pieejamībai.

Savukārt 2017. gadā tika apstiprināts muzeja nolikums, kas saskaņots ar Kultūras ministriju, tā apņēmīgi sperot pirmos soļus pretī muzeja fonda statūtos norādītajam uzdevumam, proti, lai muzeja darbība pēc tā atvēršanas tiktu organizēta atbilstoši privāta, akreditēta muzeja regulējumam saskaņā ar Muzeju likumu.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" likvidācijas dēļ tika apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas "Pillar" grupas attīstības projektos. Kvartālā plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, plašizklaides centrs "Hanzas perons", parks "Hanzas dārzs", bērnudārzs, skola un LLMM būvniecība.

KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale iepriekš skaidroja, ka, neraugoties uz notikušo, valsts turpina darbu pie laikmetīgās mākslas kolekcijas izveides. Pašlaik tajā ir 409 darbi, kuru vērtība aprēķināta aptuveni 587 360 eiro vērtībā. Liela daļa ir mākslinieku dāvinājumi, savukārt 94 mākslas darbi par vairāk nekā 215 000 eiro iegādāta par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) projektu finansējumu.

No 2008. līdz 2010.gadam KM finansējusi 41 mākslas darba iegādi par 156 804 eiro, savukārt laikā no 2011. līdz 2016.gadam ministrijas budžetā līdzekļi šim mērķim netika paredzēti. Pērnā gada nogalē ministrija Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) piešķīra finansējumu nepilnu 85 000 eiro apmērā, par kuru ir iegādāti 19 laikmetīgās mākslas darbi. Tāpat pēdējos gados LNMM iegādājies 65 laikmetīgās mākslas darbus no pašu ieņēmumiem par kopējo summu 160 360 eiro apmērā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

ABLV Bank ABLV Charitable Foundation Borisa un Ināras Teterevu fonds Laikmetīgās mākslas muzejs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus