Bijusī Centrālkomitejas ēka ir vērtīga un saglabājama; atzinums nav ticis publicēts pusgadu
Foto: LETA

Pusgadu palicis nepubliskots arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinums par kādreizējās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas jeb Pasaules tirdzniecības centra Elizabetes ielā 2 vērtību, piektdien, 14. maijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau ziņots, ka tieši šo vietu kā savu favorītu Nacionālās koncertzāles būvniecībai atzinis kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Kā vēsta LTV, pirms pusgada Kultūras ministrija saņēma arhitektes Līvas Garkājes vadībā veiktās arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinumu par biroju ēku Elizabetes ielā 2. Atzinuma secinājumi ļoti skaidri – ēka ir vērtīga un saglabājama, taču sabiedrība par inventarizācijas rezultātu netika informēta. Dokuments nopublicēts pēc "Kultūršoka" žurnālistu prasības.

Arhitekte Līva Garkāje raidījumam atzīst, ka viņai neviens nav teicis, kāpēc ministrija ar atzinuma rezultātiem sabiedrību neiepazīstināja uzreiz pēc tā saņemšanas: "Vairākas reizes uzdevu Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) jautājumu, kad tad mēs varēsim publiski par to runāt, un atbildes nebija. Viņi teica, ka viņiem nav neviens devis atļauju tālāk ar šo informāciju operēt." Arhitekts Artūrs Catūrovs, kurš arī piedalījās inventarizācijā, ir atklāts:

"Nu, acīmredzot, mūsu secinājumi ir pretrunā ar pieminekļu inspekcijas un slēdzienu par būves tehnisko stāvokli, jo tur bija atzīts, ka ēka ir sliktā stāvoklī. Mēs neko tādu tur nekonstatējām," raidījumam pauž arhitekts Artūrs Catūrovs, kurš arī piedalījās inventarizācijā."

Atgādinām, ka pērn Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde lēma bijušo Centrālkomitejas ēku neiekļaut kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā, savukārt arhitekti, kas piedalījās inventarizācijā, atzīst, ka 1974. gadā pabeigtā būve ir vērtība ne tikai Latvijas mērogā.

"Spriežot par šo ēku, tā ir viennozīmīgi reta Baltijas valstu kontekstā. Līdzīgu ēku nav, arī salīdzinot ar citām kompartijas ēkām. Šī ēka ir būvēta savādāk", norāda arhitekte Viktorija Priļenska.

Kā atklāj raidījums, inventarizācijā secināts, ka ir saglabājušies augstvērtīgi apdares materiāli gan fasādēs, gan interjeros. Vairākas telpu grupas saglabājušās pilnīgi oriģinālā stāvoklī. Līva Garkāje neslēpj, ka tā esot milzīga vērtība: "Otra lieta ir tā, ka šis objekts tika būvēts pēc paaugstinātiem standartiem, līdz ar to tā apdares materiālu kvalitāte ir daudz augstāka nekā lielākajai daļai citu objektu Latvijā no šī laika."

Dokumenti liecina, ka būvniecībā izmantoti labākie materiāli, ko tolaik varēja dabūt. Tie importēti no dažādām valstīm, tai skaitā, Somijas un Čehijas. "Tur ir tādas interesantas lietas kā Konferenču zāles Kino projektoru centrs, kas ir saglabājies. Tas pats par sevi ir industriālā mantojuma objekts, kur saglabāta visa kino aparatūra, pastiprinātāji," stāsta Catūrovs.

Jau ziņots, ka 2020. gada rudenī veiktajā ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumā pausts pretējais, ka ārsienas apdares flīzes nav kvalitatīvi piestiprinātas, tāpēc celtne kļuvusi bīstama.

Kultūras ministrijā skaidro, ka Valsts nekustamie īpašumi atzinuma darba versiju iesūtījuši janvāra sākumā, bet publiskošanai paredzēto gala versiju ministrija esot aizmirsusi izprasīt. Tā esot cilvēciska kļūda. Savukārt ministra vietnieks koncertzāles projekta darba grupā Jānis Dripe apgalvo, ka ēkas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija zaudējusi aktualitāti: "Elizabetes iela vienu brīdi bija fokusā, jo bija valdības lēmums pagājušā gada 16. jūnijā. Pēc decembra vidus, kad kultūras ministrs uzrakstīja Arhitektu savienībai vēstuli par to, kā viņš nodod šīs tiesības viņiem profesionāli lemt par labāko vietu, kuru viņš arī akceptēs, tad Elizabetes ielas nozīme, protams, stipri mazinājās kopējā kontekstā, jo mums ir vesela virkne vietu."

Jau ziņots, ka pagājušā gada 16. jūnijā valdība apstiprinājusi Nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kurā kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk – "Pasaules Tirdzniecības centrs.

Kopš valdības lēmuma ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 un 70. gados celtās ēkas nojaukšanu koncertzāles dēļ.

Atgādinām, ka Latvijas Arhitektu savienība (LAS), atsaucoties kultūras ministra Naura Puntuļa aicinājumam, ir piedāvājusi plānu Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes atrašanās vietas izvēlei, potenciālo novietņu analīzei identificējot 36 iespējamās novietnes Rīgā. Pirmajā izvērtēšanas posmā uz tālāko izpēti tika virzītas 11 novietnes, bet maija sākumā tika nosauktas sešas potenciālās vietas, kas tiks izskatītas vērtēšanas pēdējā posmā. Kā informēja Kultūras ministrijā, tās ir: AB dambis, Andrejostas iela 17 Andrejsalā, Elizabetes iela 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu nams un rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Tags

Nacionālā koncertzāle
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form