Brīvdabas muzejs piedāvā doties pa Ziemas masku taku
Foto: Publicitātes attēli

Ziemas saulgriežu gaidās Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs no vilku mēneša 11. dienas līdz ziemas mēneša 17. dienai aicina lielus un mazus uz tradicionālo Ziemas masku taku. No 11. decembra līdz 17. janvārim muzeja apmeklētāji varēs izzināt Ziemassvētku laika maskošanās tradīcijas, masku simbolisko nozīmi un izbaudīt Ziemas saulgriežu īpašo noskaņu, pavadot laiku brīvā dabā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai arī šogad tradicionālā bluķa vilkšana un jestrās Ziemas saulgriežu izdarības ies secen, Brīvdabas muzejā šajā laikā visi interesenti ir aicināti uz Ziemas masku taku, lai baudītu svētku noskaņu un līksmo maskošanos. Mēneša garumā visi pēc svētkiem noilgojušies varēs izzināt senās paražas un ticējumus, apskatīt masku dažādību un baudīt ziemas ainavas muzejā. Masku takā apmeklētāji sastaps tādus tēlus kā Kārno vilku, kas ar ilgām vēro Maigo kazu, klusos Grozu vecīšus, kas gaida svētkus pie eglītes, brūtes pāri Saules un Mēness kāzās un citus ziemai piederīgus maskotos.

Ziema jau izsenis latviešu tradīcijās ir aktīvākais maskošanās laiks. Tas ir arī gada tumšākais posms, kad uz zemes parādās citu pasauļu iemītnieki un pārdabiskais kļūst iespējams. Ziemassvētkos aktualizējas arī gaismas un tumsas, šīs saules un viņsaules, kosmosa un haosa, pasaules radīšanas, kā arī auglības tēmas. Ziemā salīdzinājumā ar rudens maskošanos maskās iešana kļūst trokšņaināka un skaļāka. Masku barā vairāk parādās arī mītiskie dzīvnieki, kas spēj ceļot starp šo un citu pasauli, dažādi sociālie slāņi, profesijas un tautības, kā arī pārdabiskas būtnes (Velns, Nāve, Garā sieva, Mazais vīriņš, Miežvilks) u. c. Nereti masku gājienos tiek izspēlēti arī sadzīviski notikumi – jaunā pāra laulāšana, radības, nomiršana un atdzīvošanās, cīņa, tirgošanās utt.

Muzejā līdz Meteņiem ir apskatāma arī tradicionālo masku izstāde "Starp divām saulēm", kas ir veltīta tieši Ziemassvētku maskām. Šoreiz izstāde apskatei ir eksponēta netradicionāli – caur Hernhūtiešu saiešanas nama logiem. Izstādi veidojuši masku pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts.

"12 dienas pēc Ziemassvētkiem latvieši saukuši par svētajiem vakariem jeb jautro laiku, kad ļaudis vakarē – dzied, min mīklas, nestrādā un nevērpj. Šis ir arī maskās iešanas laiks. Maskas ir savdabīgi svētku starpnieki un atklāsmes instrumenti. Starpnieki, kuru uzdevums ir savienot divas dažādas realitātes, pasaules. Var teikt, ka maska padara neredzamo par redzamu, sekmējot pārdabiskā saprašanu, saziņu ar to. Maskas izdejo, izdzied, izrāda priekšstatus par dzīvi un nāvi, par attiecībām starp ļaudīm, cilvēkiem un dabu, par pasaules rašanos, tās funkcionēšanu. Maskas nepieder ikdienas pasaulei, tās palīdz uzturēt saikni ar pirmatnējiem radošajiem spēkiem un ļauj cilvēkam izmantot tos savās interesēs," par maskošanos tradīciju stāsta masku pētniece Aīda Rancāne.

Sekojot saules kalendāram un tautas paražām, tradicionālās ziemas laika maksas muzejā varēs aplūkot no 11. decembra līdz 17. janvārim, bet no janvāra vidus līdz februāra vidum – pavasara iezvanītāja Meteņa maskas.

Apmeklētājus aicina ievērot muzeja un valdības norādījumus par ierobežojumiem, distancēšanos un citiem drošības jautājumiem. Apmeklējot muzeja eksponātēkas vai citas iekštelpas, obligāti jāvalkā sejas maska.

Tags

Brīvdabas muzejs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form