Līdz ar ikgadējā krājuma "Latvijas izdevējdarbības statistika 2015" izdošanu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) publiskojusi arī satraucošu statistiku – lai gan latviešu autoru grāmatas izdod daudz, to tirāžas aizvien sarūk un šobrīd ir zemākās kopš neatkarības atjaunošanas. Latvijas grāmatizdevēji – "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka un apgāda "Mansards" galvenais redaktors Jānis Oga – sarunā ar "Delfi" saka, statistiku kropļo dažādi faktori.

Kā informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izdevējdarbības statistikas eksperte Gunta Lodziņa, 2015. gadā par gandrīz 20 procentiem sarukusi latviešu daiļliteratūras grāmatu vidējā tirāža – vienas latviešu daiļliteratūras grāmatas vidējais metiens pērn bijis vien 900 eksemplāru.

Šis ir būtisks samazinājums, tomēr izdoto latviešu daiļliteratūras grāmatu skaits, salīdzinot ar 2014. gadu, ir pat palielinājies – no 384 līdz 417 grāmatu nosaukumiem.

Latvijas izdevējdarbības statistika tiek veidota, balstoties uz saņemtajiem izdevumu obligātajiem eksemplāriem, kurus izdevējam ir jāpiegādā bez maksas, kā arī – izdevējs divas reizes gadā bibliotēkai iesniedz pārskatu, kurā norāda izdevumu tirāžas.

Būtiski rūk latviešu daiļliteratūras grāmatu tirāžas. Izdevēji skaidro situāciju
Foto: LETA

Latviešu grāmatniecībai neglaimojošajam skaitlim nepiekrīt izdevniecības "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka. "Mums ir pilnīgi cita pieredze, tāpēc grūti pateikt, kur radies šis skaitlis – 900," sarunā ar portālu "Delfi" saka izdevēja. "Iespējams, tirāžu vidējo rādītāju pazemina mazie izdevēji un tie, kuri savas grāmatas izdod individuāli un pārdod sava rajona vietējā veikalā."

Tāpat, var būt, ka bēdīgā statistika veidojas, ja tiek vienā maisā tiek likti sponsoru apmaksāti izdevumi, tiek ieskaitīti atkārtoti izdoto grāmatu metieni, neņemot vērā pirmizdevuma eksemplāru skaitu un vēl kādi citi faktori.

"Tik zemas tirāžas – 900 eksemplāru – mēs nepazīstam. Ja literatūras darbs tiek izdots mazāk nekā 1000 eksemplāros, nemaz nav vērts traucēt tipogrāfiju. Tad pašizmaksa grāmatai būs tik augsta, ka neviens nespēs to nopirkt," komentē Kilbloka.

Kā stāsta "Zvaigzne ABC" vadīāja, normāla tirāža latviešu daiļliteratūras darbam ir 2000 eksemplāru. "Mēs cenšamies izdot arī 3000," saka izdevēja. Pēdējā gada "Zvaigznes ABC" veiksmes stāsts latviešu literatūrā ir īsprozas krājums "Belašs jeb Vilcienā lasāma grāmata" (autors TR Notārs), kas izdots 5000 eksemplāru lielā metienā.

Spriežot pēc grāmatnīcu apgrozījuma, īsti bestselleri ir izdevniecības "Dienas Grāmata" izdotie darbi sērijā "Mēs. Latvija XX gadsimts", kurā iznākušos romānus – Noras Ikstenas "Mātes piens", Māra Bērziņa "Svina garša", Ingas Gailes "Stikli" un citus, – augstu novērtējuši gan lasītāji, gan profesionāļi. "Šiem daiļliteratūras darbiem vajadzēja krietni paaugstināt statistiku, tāpēc vēl vairāk nesaprotams ir šis zemais vidējais rādītājs," sarunā ar "Delfi" saka Vija Kilbloka.

Būtiski rūk latviešu daiļliteratūras grāmatu tirāžas. Izdevēji skaidro situāciju
Foto: LETA

Apgāda "Mansards" galvenais redaktors Jānis Oga piekrīt – statistiku ietekmē digitālās drukas pakalpojumu sniedzēji, kuri ļauj autoram pašam izdot grāmatu dažu desmitu eksemplāru metienā. Taču viņš uzsver, ka šāda iespēja Latvijā ir vismaz pēdējos astoņus gadus, tāpēc kopējā tendence tomēr jāvērtē ar mīnus zīmi – jā, grāmatu metieni samazinās.

"Vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā gan lielajā Francijā, gan Slovēnijā, kurā ir tikpat iedzīvotāju kā Latvijā, nacionālo grāmatniecību aizsargā ar diviem paņēmieniem vai vismaz ar vienu no tiem: t.s. vāka cenu un iepirkumu bibliotēkām (vismaz 300–400 eksemplāru apjomā). Tādējādi konkrēto valstu valdības demonstrē, ka grāmatniecība ir aizsargājama nozare, jo par spīti dažiem izņēmumiem, tā kopumā ir ar zemu eksportspēju un tai nav iespēju pastāvēt ārpus konkrētās valsts. Vāka cena palīdz mazajiem tirgotājiem līdzvērtīgi konkurēt ar lielveikaliem, kā arī palīdz uzturēt grāmatas vērtību līdzās teātrim, operai, koncertiem u.c. kultūras piedāvājumam un nepieļaut grāmatu nocenošanu drīz pēc to izdošanas. Iepirkums savukārt ļauj izdevējam plānot metienu, noteikt objektīvu cenu un ātrāk atgūt ieguldītos līdzekļus," skaidro Oga.

"Latvijā nedarbojas neviens no šiem paņēmieniem, gluži otrādi – vāka cena tiek uzskatīta par pārkāpumu. Tādējādi izdevējus nosacīti var iedalīt divās grupās – vieni izvēlas lielus metienus, noceno grāmatas jau pusgadu pēc izdošanas un lauvas tiesu ienākumu par konkrēto grāmatu gūst izpārdošanās paša izdevēja tirdzniecības tīkla veikalos. Otra puse piesardzīgi drukā mazākus metienus un cenšas pārdot pēc iespējas vairāk eksemplāru par reālo cenu – dažkārt metiens noteikts par mazu un grāmata ātri kļūst par deficītu. Turklāt noliktavu izpārdošanas un citas akcijas arvien vairāk attur pircējus no mudinājuma pirkt tikko iznākušu grāmatu, jo gandrīz droši zināms, ka pēc salīdzinoši neilga laika to varēs iegūt lētāk."

"Tirgus kropļošanu lielā mērā nosaka izdevēju apgrozāmo līdzekļu trūkumus un ļoti lēnā naudas un preču aprite. Man patīk salīdzinājums, ka nav liela māksla izdot latviešu autora romānu 1000 eksemplāru metienā un tirgot to divus gadus. Īstā māksla ir katru vakaru dabūt pilnu Dailes vai Nacionālā teātra lielo zāli, kurā ir 800–1000 vietu. Turklāt teātra izrāde droši vien atpelna ieguldījumus tikai pēc vismaz 10 izrādēm. Kaut teātra cienītāji pirktu vairāk grāmatu! Tikai divu "Mansarda" izdoto grāmatu metieni var līdzināties vidējam teātra izrādes apmeklētāju skaitam: Jāņa Joņeva "Jelgava '94" un Māras Zālītes "Pieci pirksti" pārdoti vairāk nekā 10 000 eksemplāru, taču ilgākā periodā – trīs gadu laikā," stāsta Oga.

"Valsts iepirkums augstvērtīgai oriģinālliteratūras grāmatai ir vidēji 30 eksemplāru, pārējais – publisko bibliotēku ziņā. Tāpēc absurda ir situācija, ka nereti izcilas, dažādas balvas saņēmušas grāmatas metiens ir uz pusi mazāks nekā publisko bibliotēku un skolu bibliotēku kopskaits. Taču nacionālā grāmatniecība rūpējas gan par lasītprasmi un kultūras identitātes saglabāšanu, gan kalpo visām tautsaimniecības un kultūras nozarēm, ne tikai literatūrai, tāpēc ceru uz valsts kultūrpolitikas maiņu grāmatniecības atbalstam," pauž "Mansarda" galvenais redaktors.

Krājums "Latvijas izdevējdarbības statistika 2015", kurā dažādos griezumos apkopota informācija par izdevējiem, izdevumiem un to tirāžām, bez maksas pieejams LNB tīmekļa vietnē šeit.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Nacionālā bibliotēka Mansards Zvaigzne ABC
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form