Cēsu Mākslas festivāla pirmajā nedēļā – dzejas performance, kino un vokālā kamermūzika
Foto: Publicitātes foto

Cēsu Mākslas festivāls, kas tika atklāts 6. jūlijā ar Tālivalža Ķeniņa Astotās simfonijas Latvijas pirmatskaņojumu, turpināsies līdz 18. augustam, un pirmajā festivāla nedēļā apmeklētāji aicināti uz kino programmas "Kalni" atklāšanu ar brīvdabas seansu pie Spoguļklintīm, dzejas perfromanci un latviešu trimdas komponistu vokālās mūzikas koncertu "Tuvās un tālās solodziesmas", portālu "Delfi" informē festivāla pārstāve Egija Saļņikova.

Piektdien, 12. jūlijā, Koncertzāles "Cēsis" kino zālē pulksten 19.00 un 20.00 Latvijas mākslu augstskolu jaunieši aicina piedalīties trimdas dzejas lasījumu performancē "Laika vilciens". Desmit jauni cilvēki, kas ikdienā apgūst dažādu mākslu disciplīnas, ir satikušies, lai īstenotu savu redzējumu par trimdas dzeju un latviešu dzejniekiem trimdā. Laika vilciena stāstu ir veidojušas Alise Zeidaka un Dārta Cīrule. Jaunā komponiste Agita Reķe ir radījusi performancei īpaši veidotu skaņu partitūru, savukārt scenogrāfiju un vizuālo noformējumu ir īstenojuši māksliniece Megija Jēkabsone un video mākslinieks Emīls Alps. Starp Laika vilciena pasažieriem un dzejas lasītājiem būs jaunieši, kas ikdienā darbojas dažādu teātru studijās un Latvijas Kultūras akadēmijas jaunie dramaturgi.

Vakara turpinājumā, pulksten 22.00, pie Spoguļklintīm tiks atklāta Cēsu Mākslas festivāla kino programma. Pēdējos gados šī festivāla sadaļa pierādījusi, ka spēj kino gardēžiem piedāvāt gan neparastu skatīšanās pieredzi, gan augstvērtīgu un daudzveidīgu filmu klāstu. Šovasar kino režisora Jāņa Putniņa veidotā filmu izlase dažādos veidos pieskarsies kalnu tematikai.

"Kalni var izraisīt visdažādākās asociāciju virknes – ne tikai likt domāt par bīstamību, grūtībām, askēzi vai vientulību, bet arī dievišķu skaistumu un varenību. Turklāt kalni izstaro noslēpumainu citādību uz tiem, kas pieraduši skatienu pārlaist līdzenumiem. Tāpēc šo filmu programmu var saukt arī par tikšanos ar citādību dažādās izpausmēs – vai tā būtu budistu, alpīnistu, vai pārlaicīgas mīlestības pasaule," programmu raksturo Jānis Putniņs.

Cēsu Mākslas festivāla pirmajā nedēļā – dzejas performance, kino un vokālā kamermūzika
Foto: Publicitātes foto

Piektdienas vakarā būs skatāma filma "Ceļotāji un burvji" (Austrālija/Butāna/ Lielbritānija, 2003). Šī ir režisora un budistu lamas Khences Norbu otrā pilnmetrāžas filma. Izraudzītais ceļojuma filmas žanrs ļauj skatītājiem atklāt Butānas satriecoši skaistās dabas ainavas. Jaunais ierēdnis Dondups, norīkots ārkārtīgi skaistā, bet izolētā ciemā, sapņo par došanos uz Ameriku. Rodoties pirmajai iespējai, viņš gadījuma mašīnā dodas uz pilsētu – kopā ar ābolu pārdevēju, mūku un vecu vīru, kurš ceļo kopā ar savu meitu Sonamu. Pa ceļam mūks izstāsta Dondupam stāstu par kādu citu jaunekli, kurš devies tālas zemes meklējumos – tas ir stāsts par iekāri, greizsirdību un slepkavību. Stāsta nobeigums liek Dondupam aizdomāties pašam par sevi un savu augošo aizraušanos ar Sonamu.

Sestdien, 13. jūlijā, pulksten 18.00, būs iespēja baudīt festivāla mūzikas programmas otro koncertu "Tuvās un tālās latviešu solodziesmas", kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Programmas centrā – patriarhs Jāzeps Vītols un divi jubilāri, kas savulaik studējuši pie Vītola un ir totāli sava skolotāja pretmeti mūzikā: abi ievērojamie simtgadnieki Tālivaldis Ķeniņš un viņa draugs, domubiedrs Alberts Jērums.

No trimdas komponistiem koncertā skanēs arī romantisma pārstāvju Ādolfa Ābeles un Helmera Pavasara, kluso vientuļnieku Haralda Berino un Eduarda Šēnfelda, tautas mūzikas sakņu racējs Volfganga Dārziņa, Longīna Apkalna, Ņujorkas skaņugleznotāja Arnolda Šturma un ASV dzimušā Imanta Mežaraupsa dziesmas.

Koncertā būs dzirdamas piecas lieliskas operbalsis. Latviešu vokālo kamermūziku izpildīs Laura Teivāne, Ieva Parša, Juris Vizbulis, Rihards Millers un Krišjānis Norvelis.

Visu Cēsu Mākslas festivāla laiku topošajā Cēsu Laikmetīgas mākslas centrā, Pļavas ielā 10, un Koncertzālē "Cēsis" skatāma vizuālās mākslas izstāde "Tuvplāns". Tas ir multimediāls projekts, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā. Projekta uzmanības fokusā izcilas personības, kuras vieno latviska izcelsme un vienlaikus spēja atstāt nospiedumus pasaules kultūrā.

Cēsu Mākslas festivāla pirmajā nedēļā – dzejas performance, kino un vokālā kamermūzika
Foto: Publicitātes foto

Ik dienu ir iespēja apmeklēt vēl divas festivāla izstādes – koncertzālē "Cēsis" Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidoto ekspozīciju "Trimdas mūzikas personības un parādības", bet Cēsu pils klētī Latvijas Mākslas akadēmija Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstādi, kas tapusi ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu.

Sadarbībā ar Cēsu novada domi, Kultūras informācijas sistēmu centru, uzņēmumiem "Tilde" un "Microsoft", Cēsu Mākslas festivālam izveidota īpaša saziņas platforma viedtālruņos, lai padarītu festivāla norisi aizraujošāku un ērtāku apmeklētājiem. Saziņas platforma ar tajā integrēto mākslīgajā intelektā balstītu virtuālo asistentu @Vendis ir pieejama visu festivāla laiku.

Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformai var pievienoties, lejupielādējot lietotni "Kaizala Google Play" vai "App Store" un aktivizējot QR kodu, kas pieejams festivāla mājaslapā un pasākumu norises vietās. Pēc QR koda noskanēšanas lietotājs nonāk Cēsu festivāla grupā un tiek automātiski pievienots "Cēsu Tērzētava" un "Jautā Vendim" grupās. Lai pievienotos "Kafejnīcas Cēsīs", nepieciešams veikt reģistrāciju.

Biļetes uz Cēsu Mākslas festivāla notikumiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Cēsu mākslas festivāls
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form