Foto: Vida Press
Lai arī iedvesmas avoti šīm būvēm ir tikpat dažādi, kā to atrašanās vietas visā plašajā pasaulē, tomēr tām visām ir kas kopīgs – šīs ēkas apvieno sevī gan pilsonisko, gan estētisko funkciju. Un neba nu velti kādreizējais Lielbritānijas premjerministrs izteicās: "Mēs veidojam savas celtnes, un pēc tam tās veido mūs." Piedāvājam aplūkot "Architectural Digest" izvēlētās 10 iespaidīgākās 2017. gada jaunbūves pasaulē.

Beirūtas terases debesīs

Foto: Shutterstock

Šveiciešu arhitektu biroja "Herzog & de Meuron" radītās Beirūtas terases ir pierādījums tam, ka debesskrāpjiem nebūt nav obligāti jābūt bezpersoniskiem dzelzsbetona blāķiem, kādi tie nereti mēdz būt. Elegantais ēkas dizains ir kā miera osta ņirbošajā Beirūtas ļaužu masā un izskatās, it kā to būtu nomazgājuši baltu tuvumā esošās Vidusjūras viļņi. No terasēm, kas atrodas katrā stāvā, paveras elpu aizraujošs skats uz pilsētu, kas savulaik tika uzskatīta par Tuvo Austrumu Parīzi. Līdzīgi kā citos savos veikumos, arī šajā gadījumā "Herzog & de Meuron" izaicinājuši vertikālu ēku robežas, un rezultāts ir atmaksājies.

Abū Dabī Luvra

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Teju viss, ko rada Žans Nuvels, acumirklī kļūst par arhitektūras mākslas pieminekli, un neba bez iemesla. Nuvels pēdējā pusgadsimta laikā smēlies iedvesmu teju visos pasaules nostūros, un viņa pēdējais veikums nav izņēmums. Sādijatas salā (Saadiyat Island) esošā muzeja dizainā apvienota saule, jūra, māksla un arhitektūra. Struktūras kupols, zem kura atrodas dažas no dārgākajām gleznām pasaulē (tostarp Leonardo da Vinči 450 miljonu ASV dolāru vērtā "Salvator Mundi" (380 miljoni eiro)), ir apliecinājums Nuvela meistarībai – lai arī tas sver 7500 tonnas, taču izskatās teju ēterisks. Pa dienu saules gaisma caur to rada ģeometriskus starus, līdzīgus tiem, kuri krīt caur palmu lapām, savukārt naktī tajā iemirdzas tūkstošiem zvaigžņu.
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Futūristiskā bibliotēka Tjandziņā

Foto: Caters News/Scanpix/LETA

Binhajas bibliotēku radījis nīderlandiešu arhitektūras birojs MVRDV sadarbībā ar Tjaņdziņas Urbānās plānošanas un dizaina institūtu (TUPDI). Milzīgie grāmatu plaukti, kas kā viļņi ieskauj bibliotēkas sienas un griestus, ir ne tikai mēbeles, uz kurām izvietotas grāmatas, bet kalpo arīdzan kā sēdvietas un ejas.

Bibliotēkas pirmajā stāvā atrodas lasīšanas zona, vidusstāvos izvietotas atpūtas zonas un biroju telpas, bet augšstāvā atrodas konferenču un sapulču telpas, kā arī datortelpas. Savukārt bibliotēkas centrā izbūvēta sfēriska auditorija, kas izskatās kā milzu acs. Nedēļas nogalēs bibliotēka piesaista vidēji 15 tūkstošus apmeklētāju

'Lego' klucīšu māja Dānijā

'

"Lego" māja, kas atrodas tai pašā pilsētā, kur tika radīti pirmie rotaļu klucīši, proti, Billundā, Dānijā, ir ikviena "Lego" fana visu sapņu piepildījums, kuru radījis slavenā dāņu arhitekta Bjarkes Ingela birojs. "Lego" mājas mērķis ir veicināt radošās, kognitīvās, sociālās un emocionālās prasmes – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kopumā izklaides komplekss aizņem 12 tūkstošus kvadrātmetru un tajā ir vairākas izstāžu un rotaļu zāles ar 25 miljoniem "Lego" klucīšu, turklāt daļu atrakciju ir iespējams apmeklēt bez maksas.

'Chaoyang Park Plaza' komplekss Pekinā

Debesskrāpju kompleksu, kas atrodas Pekinas lielākā biznesa rajona Čaojanga parkā, radījis arhitektu biroja MAD dibinātājs Ma Jansongs (Ma Jansongs). Viņa kontā ir arīdzan neparastais Harbinas opernams. "Chaoyang Park Plaza" ir komerctelpu, biroja ēku un dzīvokļu komplekss, kas kopumā aizņem 220 tūkstošus kvadrātmetru un izvietoti 10 ēkās. MAD projektiem ir raksturīga iedvesmošanās no dabas elementiem, un arī "Chaoyang Park Plaza" nav izņēmums. Kompleksa centrā atrodas divi 120 metrus augsti debesskrāpji, kuru nevienmērīgās virsmas atgādina akmens veidojumus, savukārt kopējais koncepts ir dabas un cilvēka mijiedarbība – plašums, dienasgaisma un zaļās zonas, kas rada sajūtu, ka atrodies kalnu mežā, nevis metropoles centrā.

'Apple' parks Kalifornijas štatā

Foto: AFP/Scanpix / LETA

Arhitektu birojs "Foster + Partners" piepildīja Stīva Džobsa 2011. gadā izteikto vēlmi par multifunkcionālu biroja ēku, kurā varētu ietilpināt 12 tūkstošus cilvēku. "Foster + Partners" ņēma vērā Džobsa ideju par dabas un būvju robežu "izšķīdināšanu", lai cilvēki varētu elpot – gan burtiski, gan pārnestā nozīmē. Milzu komplekss aprīkots ar īpašu kondicionēšanas sistēmu un sensoriem, kas "Apple" biroja darbiniekus apgādā ar īstu ārpusē svilpojošo vēju, savukārt uz apļveida ēkas jumta izvietotie saules paneļi padara to par vienu no lielākajiem "saules jumtiem" pasaulē, nodrošinot biroju ar 75% elektroenerģijas.

Lasko IV alu muzejs Francijā

Starptautiskā arhitektūras un dizaina biroja "Snøhetta" radītais muzejs piedāvā iepazīties ar senākajiem alu zīmējumiem pasaulē un to un ietekmi uz citām cilvēku radošajām izpausmēm līdz pat laikmetīgajai mākslai. Vēzeres ielejā uzbūvētais neparastais nams lieliski ierakstās Francijas dienvidu ainavā, radot iespaidu, ka tas ir mātes dabas, nevis cilvēka roku veidojums. Lai panāktu šo efektu, arhitekti sadarbojās ar arheologiem. Muzeja apmeklētāji tādējādi var piedzīvot unikālu pieredzi, izbaudot pilnīgi dažādas atmosfēras – no gaismas pielietā plašā lobija līdz slēgtajām ekspozīcijām kalna iekšienē.

Laikmetīgās mākslas muzejs 'Zeitz' Keiptaunā

Foto: Shutterstock

"Zeitz" muzeju radījis britu izcelsmes arhitekts Tomass Hīterviks (Thomas Heatherwick), kurš to izvietojis pagājušā gadsimta divdesmito gadu graudu noliktavā. Hīterviks vēlējās radīt muzeju, kas ar savu savdabību piesaistītu apmeklētājus, jo reģionā muzeju apmeklēšana netiek turēta augstā vērtē. Tā vietā, lai nojauktu nevienam nevajadzīgu būvi, viņš nolēma to uzlabot, tādējādi ļaujot vēsturei funkcionālā veidā kļūt par daļu no mūsdienām. Savukārt no "Zeitz" jumta var redzēt Robenas salu, kur aparteīda laikā bijušais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela pavadīja 18 no 27 ieslodzījuma gadiem.

Īva Senlorāna muzejs Marakešā

"Studio KO" radītais muzejs atrodas netālu no pasaulslavenā alžīriešu izcelsmes modes dizainera Īva Senlorāna un viņa dzīves un biznesa partnera Pjēra Beržē nama. Gluži kā Senlorāna dizaina estētika, arī šī nama struktūra ir minimālisma un greznības kombinācija, ietverot gan smalkas, gan robustas līnijas. Muzeja ārējais dizains ir veidots no vietējiem terakotas ķieģeļiem, savukārt tā iekšpusē atrodas vairāk nekā 5000 apģērba gabalu un 15 tūkstošu augstās modes aksesuāru, kurus radījis viens no planētas slavenākajiem modes dižgariem.

Viktorijas un Alberta muzeja piebūve Londonā

Foto: AFP/Scanpix / LETA

Kopš šī gada vasaras Viktorijas un Alberta muzeja apmeklētājiem pieejama jauna piebūve, kuru radījusi godalgotā arhitekte Amanda Levete no Londonā bāzētā arhitektu biroja "AL_A". Levetes uzdevums nebija vienkāršs – viņai bija jāpadara redzama neredzama jauna muzeja struktūras daļa, proti, pazemes izstāžu zāle, turklāt tas jāizdara tā, lai jaunā dizaina elements ierakstītos tradicionālajā sarkano ķieģeļu būvē. Arhitekte to panāca, radot stūrainu pagalmu, kas sastāv no vairāk nekā 10 tūkstošiem rakstainu flīzīšu, no kura ved eja uz jauno izstāžu zāli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!