Dejotāju un koru kopīgs lielkoncerts – TDA 'Katvari' vadītājs iecerējis vērienīgu uzvedumu Daugavas stadionā
Foto: Kadrs no video

Skatuviskās dejas lielkoncerts Daugavas stadionā liela, skanīga kora pavadījumā – šādu ideju Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) konkursā par 2023. gada Deju svētku galveno uzvedumu piedāvāja deju kolektīva "Katvari" vadītājs Edžus Arums. Lai gan pēc pirmās konkursa kārtas jau zināms, ka šī ideja netiks virzīta tālāk Dziesmu svētku 150. gadadienas deju koncertam, tomēr tās autors ir apņēmības pilns savu ieceri realizēt tik un tā, turklāt jau 2022. gadā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Arumam ir pieredze lielu dejas izrāžu organizēšanā. Skatītājiem labi zināms ir uzvedums "No zobena saule lēca", kas vairākus gadus tika rādīts Ķīpsalas hallē, bet 2018. gadā piedzīvoja īpašu iestudējumu brīvā dabā Vecāķu pludmalē.

Ideja par dejotāju un dziedātāju kopīgiem svētkiem radusies jau krietni iepriekš. Edžus Arums sarunā ar "Delfi" stāsta, ka pēdējais punkts ilgi lolotās ieceres realizēšanas virzienā bija pirms diviem gadiem Emiļa Melngaiļa svētkos Limbažu pusē, Vidrižos. "Toreiz, esot klāt šajā pasākumā, sapratu, ka no idejas ir jāķeras pie darbiem," stāsta Arums.

"Jau toreiz uzrunāju atsevišķus domubiedrus, kam, šķita, varētu šī ideja patikt. Viņi teica, ka ar to nevajag steigties, jo 2023. gadā Dziesmu svētkiem būs 150. jubileja un, visticamāk, kāds līdzīgs pasākums ar šādu ideju varētu būt interesants lielajiem Deju svētkiem. Tā varētu būt svētku lielkoncerta Daugavas stadionā viena no pamatidejām. Tajā brīdī apstājāmies par to runāt publiski, ar domu, ka šī ideja noderēs. Turpinājām pie tās strādāt, domājām par koncepciju un repertuāru. Bez lielām ambīcijām un cerībām gaidījām konkursu. Jau tobrīd bija skaidrs, ka neatkarīgi no rezultāta, ideja tiks realizēta tik un tā. Kaut kā mums sanāca iedegt pašiem sevi un arī apkārtējos," stāsta ieceres autors.

Šobrīd uzvedumam dots nosaukums "Dziesma dejo, deja skan", bet komandā pulcinātas labi pazīstamas un pieredzējušas personības – deju virsvadītājs un horeogrāfs Agris Daņiļevičs, virsdiriģents - Mārtiņš Klišāns, muzikālās daļas vadītājs, komponists – Uģis Prauliņš, kā arī režisore Ilze Jakubovska.

"Kad uzzinājām, ka neesam LNKC konkursā tikuši tālāk par pirmo kārtu, sapratām, ka jāiet uz priekšu un jāmēģina šis koncepts realizēt pašiem, kā jau sākotnēji to bijām domājuši," sarunā ar "Delfi" stāsta Arums.

Viņš uzsver, ka šāda uzveduma rīkošana nav jāuztver kā pārmetums LNKC konkursa rīkotājiem vai vērtētājiem, kam šī dejotāju un dziedātāju kopīgā koncerta ideja nešķita tik tuva. Viņš saka: "Ticu, ka arī citas idejas bija brīnišķīgas."

Jau aptuveni mēnesi sociālajos tīklos ir skatāms Edžus Aruma un viņa domubiedru nofilmētais video, kurā izklāstīta deju koncerta vērienīgā ideja un ieskicēts repertuārs – "zelta fonds" un pēdējo gadu veiksmīgākās jaunrades horeogrāfijas, tāpat plānotas arī tieši šim notikumam veidotas dejas.

Ar šo video Arums ar komandu vēlas izmērīt kolektīvu atsaucību un vadītāju reakciju: "Mēs dabūjām to, ko gribējām – vispirms, paziņot, ka esam šādu koncertu ieplānojuši, ka esam atvērti dalībniekiem – gan dziedātājiem, gan dejotājiem. Šobrīd esam apmierināti ar atsaucību, arī esam sapratuši, kur esam kļūdījušies retorikā un esam tikuši pārprasti. Pie tā strādāsim nākotnē."

"Nav tā, ka mēs spītējam konkursa rīkotāju vērtējumam. Mēs absolūti nevēlamies pierādīt, ka esam labākie. Tie būs dejotāju un dziedātāju svētki, nevis pēc pašiniciatīvas veidoti Dziesmu un deju svētki," precizē Arums.

"Protams, kolektīvam tas nav vienas dienas lēmums, vai piedalīties šāda veida pasākumā. Vispirms tas ir saistīts ar papildu repertuāra apguvi. Taču daudzi jau ir vērsušies pie mums ar jautājumiem, ko dalība šādā koncertā varētu no viņiem prasīt. Liela daļa ir arī devuši pozitīvu atbildi par dalību, bet daļa ar piekrišanu vēl nesteidzas," stāsta lielkoncerta ieceres autors, uzsverot, ka atsaucība ir ne tikai no vietējiem, bet arī diasporas kolektīviem.

Uz jautājumu, vai joprojām tiek plānots ideju realizēt tieši Daugavas stadionā, Edžus Arums saka – tā esot praktiski vienīgā vieta, kur Latvijā var veidot dejas zīmējumu mākslu: "Uz skatuves mēs redzam tādā pašā leņķī kā sēžam. Tādā gadījumā mēs varam iet pļavās, varam iet jūras krastā, kā jau to esam darījuši. Varam iet kultūras namos vai sporta zālēs, kur ir lieli laukumi, bet mūsu ambīcijas šoreiz ir laukuma zīmējums. Tāpēc Daugavas stadions ir vienīgā mūsu izvēle šobrīd."

Jautāts par lielkoncerta realizēšanas praktisko pusi – finansējumu – Arums atbild apstiprinoši – par to tiekot domāts. "Taču, tā kā ir iesaistītas arī trešās, ceturtās un piektās puses, tāpēc šobrīd nebūtu korekti par to runāt publiski. Jā, mēs par to šobrīd domājam un organizējam, jā, mums ir iepriekšēja pieredze," apstiprina Arums.

Uz jautājumu, vai plānots piesaistīt valsts finansējumu, viņš atbild, ka šaubās, vai īsi pirms Dziesmu un deju svētku 150. gadadienas vispār ir iespējams sapņot par valsts finansējumu.

2018. gada deju svētku koncertā "Māras zeme" piedalījās 18 000 dejotāju. Cik lielu skaitu paredzējuši uzveduma "Dziesma dejo, deja skan" ieceres autori? Arums saka - šobrīd par apjomu ir vēl grūti spriest: "Līdz šim lielākais mūsu rīkotais pasākums bija 2018. gadā – uzvedums "No zobena saule lēca" ar 2000 dalībniekiem. Toreiz tie bija aptuveni 20% no gribētājiem, kurus varējām uzņemt laukuma kapacitātes dēļ. Stadions šoreiz atļaus vairāk, nekā jūras krasts.

Ja mēs skatāmies deju svētku vēsturi, dažādos laikos ir bijis atšķirīgs apjoms. Ir bijuši gan 17 000 gan trīs ar pusi tūkstoši, un nevieni no šiem svētkiem nav bijusi ne labāki, ne sliktāki, jo masai ir cits vēstījums, savukārt mazākam cilvēku skaitam pavisam cits. Kādas kārtis mums būs, ar tādām esam gatavi spēlēt."

Tags

Dziesmu svētki 2023
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form