Kādi ir mūsdienu dizaina izaicinājumi un iespējas?
Iespējas ir daudzveidīgas lielākoties tāpēc, ka attieksme pret dizainu ir ļoti mainījusies. Vēsturiski mēs dizaina jēdzienu attiecinājām tikai uz priekšmetu estētiku un funkciju – objektiem bija jābūt skaistiem, funkcionāliem un moderniem. Taču mūsdienās dizains ir kļuvis par procesu, kas primāri ir vērsts uz inovāciju izstrādi.
Savukārt izaicinājums ir veicināt pareizu sabiedrības izpratni par to, kas ir dizains un kādas ir tā sniegtās priekšrocības. Īpaši būtiski tas ir tik nelielām valstīm kā Latvija un Islande. Mēs joprojām cenšamies zāģēt koku un liekt alumīniju, taču cilvēku resursi nav pietiekami, lai mēs varētu attīstīt konkurētspējīgu industriālā dizaina ražošanu. Turklāt ir jāapzinās, ka arī planētas resursi nav neizsmeļami un ka dizains var tikt radīts, izmantojot ne tikai materiālas izejvielas, bet arī intelektu.
Cik būtiski ir runāt par nacionāla dizaina nozīmi šodien tik globālas pasaules kontekstā?
Mums tas nav jādara obligāti, taču tur "ārā" ir milzīga konkurence, un cilvēkus interesē jaunais no dažādām pasaules vietām. Piesaiste konkrētai nācijai var piesaistīt uzmanību, kādas, iespējams, nebūtu, ja mēs nerunātu pat latviešu vai islandiešu dizainu kā vienotu kopumu. Katrai nācijai ir sava vēsture, materiālu tradīcijas un veids, kādā procesi tiek organizēti, un tas neapzināti atspoguļojas arī dizainā. Turklāt ne jau visām dizaina jomām ir jābūt tiešā veidā saistītām ar nacionālitāti, taču dizaineri var gūt no tā labumu. Ja mēs salīdzinām dizainu ar mūziku, tad Islande, piemēram, lepojas ir Bjorku. Interese, ko šī māksliniece par mūsu valsti ir radījusi ārpus tās robežām, ir iedvesmojusi daudzus islandiešu mūziķus un veicinājusi viņu atpazīstamību, taču tas nebūt nenozīmē, ka viņi visi dara to pašu, ko Bjorka.
Kāda ir starptautisko un nacionālo dizaina balvu nozīme?
Pirmkārt, tas ir izcils rīks rezonanses raisīšanai. Dizaina apbalvojumi sniedz ļoti koncentrētu informāciju, un, kopš Islandē tiek organizēti dizaina konkursi, katrs islandietis ir pazīstams vismaz ar dažu dizaineru darbiem un viņam ir viedoklis par nozarē notiekošo. Otrkārt, ieguvēja ir pati dizaineru kopiena – ir būtiski saņemt novērtējumu, izprast vispārējo situāciju un to, kā tavs darbs izskatās uz citu pieteikumu fona. Uzvara šajā gadījumā nav būtiska, jo mēs visi apzināmies, ka dizains ir katra indivīda personīgā pieredze, tādēļ arī vērtēšanas rezultāti var būt ļoti atšķirīgi.
Savukārt starptautiski konkursi ir lielisks mārketinga instruments. Protams, arī tur dizaineri saņem novērtējumu, taču galvenokārt tas ir jaudīgs prezentācijas rīks, kas ir īpaši svarīgs autoriem, kuri dzīvo un strādā tik attālos reģionos kā Islande. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam piesaistīt starptautisku klientu uzmanību.
Kas, jūsuprāt, ir labs dizains?
Darbojoties žūrijā, es sev šo jautājumu uzdevu vairākkārt. Kā salīdzināt atšķirīgus dizaina projektus, kā noteikt, kurš no tiem ir labāks? Manuprāt, labs dizains vienmēr sākas ar oriģinālu ideju, un, ja izstrādes procesā šī pamatdoma ir saglabājusies skaidra, dizaina projekts ir veiksmīgs. Pēc tam var tikt attīstīta estētika, materiālu lietojums un daudzi citi dizaina aspekti, bet idejiskajai bāzei ir jāpaliek nemainīgai.
Kāds ir šī gada dizaina balvas žūrijas vēstījums sabiedrībai?
Ziņa par to, ka Latvijā dizains ir spēcīga nozare. Piekrītot dalībai žūrijā, es nezināju, ko gaidīt, tāpēc vērtēšanas procesā mani pārsteidza dizaina projektu daudzveidība un darbu kvalitāte. Aptverto dizaina jomu skaits Latvijā ir daudz lielāks nekā Islandē, turklāt vairums konkursa pieteikumu jau bija gatavi ražošanai. Islandē mēs joprojām ļoti bieži runājam par individuālā dizaina izstrādājumiem, nevis rūpniecisku ražošanas procesu.
Latvijas Dizaina gada balva ir ikgadējs, nacionālas nozīmes apbalvojums dizainā, kura mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas dizaineru labākos sniegumus un veicināt nozares augstvērtīgu attīstību.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā pirmajai Latvijas Dizaina gada balvā uzvaras laurus plūca datu vizualizācijas rīks "Infogram", demonstrējot dizaina daudzveidību un starpdisciplināro dabu. Otrajā vietā ierindojās izstādes stendu dizains"Civilizācijas nospiedumi", savukārt trešo vietu ieguva bērnu balansa ritenītis "Brum Brum", bet IT uzņēmuma Accenture specbalvu saņēma zīmola dizains "Soma".
