Dziesmu un deju svētku padome atbalsta 'e-dziesmusvētku' konceptu; dalība – brīvprātīga
Foto: Publicitātes foto

Trešdien, 19. maijā, Dziesmu un deju svētku padomes sēdē ar 14 balsīm par, vienam padomes loceklim atturoties un vienam nepiedaloties balsojumā, tika nolemts atbalstīt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (turpmāk – Svētki) norisi un procesa pabeigšanu 2021. gadā, īstenojot e-dziesmusvētku konceptu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma


Kā preses konferencē informēja rīkotāji, koncepts tiks realizēts ar nosacījumu, ka tiek ievērots brīvprātības princips dalībai Svētkos un ievēroti visi valstī noteiktie konkrētā brīža epidemioloģiskie nosacījumi.

Padome vienbalsīgi nolēma saskaņot un virzīt iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu "Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2020. gadam izpildi".

Balstoties uz Svētku Operatīvās vadības grupas ieteikumiem un epidemioloģisko prognozi, mākslinieciskās komandas un rīkotāji ir izstrādājuši maksimāli drošu Svētku norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājot e-dziesmusvētku konceptu: plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā.

Pamatā norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos, veidojot drošus e-dziesmusvētkus.

"Visus dokumentētos un TV matierālus plānojam ne tikai rādīt dažādās digitālajās platformās un televīzijā, bet arī nodot topošajai Dziesmu un deju svētku ekspozīcijai, lai šī neparastā laika Dziesmusvētki, kas veidos tradīcijas vēsturi, būtu pieejami arī nākotnē," akcentē XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa. Maija izskaņā risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.

"Svētki ir tur, kur esam mēs, un svētki ir tādi, kādi esam mēs, šis moto visprecīzāk atspoguļo šā brīža sabiedrības noskaņojumu. Ir sabiedrības daļa, kas ir gatava Covid-19 laikā iesaldēt sevi, iesaldēt konkrētos procesus, kuros viņi darbojas, un ir sabiedrības daļa, kas saprot, ka dzīvi neatkārtosi, dzīvei melnraksta nav un uzreiz ir jāraksta tīrraksts. Ir tāda daļa, kas šajā brīdī ir spējuši attīstīt jaunas iniciatīvas, radošas pieejas, absolūti neordinārus risinājumus un šie citādie Svētki ir par šo," preses konferencē sacīja Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre arī nepiekrīt apgalvojumam, ka tiešraides un video materiāli neļauj izjust svētku sajūtu. Savukārt atbildot uz jautājumu, par rosinājumu svētkus pārcelt vēl par gadu, Šuplinska teica, ka nav nekādas garantijas, ka 2022. gadā situācija ar kolektīvo imunitāti būs tāda, ka šādi masu pasākumi varēs notikt klātienē.

Ministre minēja arī, ka šiem svētkiem kolektīvi ir gatavojušies vairākus gadus, tāpēc, lai gūtu "enerģijas lādiņu" nākamajam mācību gadam, svētkiem netradicionālā formā būtu jānotiek.

Šuplinska atzina, ka Covid-19 pandēmijas dēļ mācību gads bijis smags, tāpēc "bērniem nevar nozagt vasaru un kopābūšanas prieku", ievērojot visas epidemioloģiskās prasības.

XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags uzsvēra: "Katrs koris ir vērtība, katrs dejotājs ir vērtība, katrs koklētājs ir vērtība, katrs dalībnieks ir vērtība. Mēs šīs vērtības šoreiz gribam izcelt šajā īpašajā iespējamajā veidā. Ja kādam šķiet, ka tā ir kaut kāda merkantila naudas šķērdēšana, vai diriģentu, dejotāju, vadītāju personīgā labuma gūšana, tad tie ir milzīgi maldi. Es ceru, ka maldi tiks kaut kādā veidā kliedēti un mēs tiksim ārā no šīs traģiskās situācijas, kurā esam nonākuši, apšaubot paši savas vērtības."

Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs ir kultūras ministrs Nauris Puntulis. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu tajā darbojas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, finanšu ministrs Jānis Reirs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve, deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, kā arī nozaru eksperts - koru mūzikas pārstāvis Mārtiņš Klišāns, deju nozares pārstāves Santa Laurinoviča un Zanda Mūrniece, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Jānis Puriņš, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Ilze Rimicāne, tautas mūzikas nozares pārstāve Iveta Tauriņa, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Māra Mellēna, profesionālās mūzikas pārstāvis Jēkabs Jančevskis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis Toms Upners, nevalstisko organizāciju pārstāve Mārīte Puriņa un deleģēta Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāve Lilija Zobens.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Tags

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form