Dzirdi kultūru. Laikmetīgā deja bez robežām
Foto: Publicitātes foto

Podkāsta "Dzirdi kultūru" astotā un noslēdzošā saruna ir veltīta laikmetīgajai dejai – tās neierobežotajai brīvībai un daudzveidībai. Sarunā piedalās dejas kritiķe kuratore, interneta žurnāla "Dance.lv" redaktore, Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja un Elīna Gediņa – horeogrāfe un dejas māksliniece, šoruden saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Gada kustību mākslinieks" un Dailes teātrī tapusi viņas un Rūdolfa Gediņa, kā arī Kristas un Reiņa Dzudzilo veidotā kustību izrāde "Ļoti labas minūtes".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Delfi" podkāstu "Dzirdi kultūru" vari klausīties arī "Podkāsti.lv", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts". "Delfi kultūra" piedāvā vizuālo un audio materiālu izlasi, kas papildina podkāstā runāto.

Ar vārdu salikumu "laikmetīgā deja" šobrīd Latvijā saprot ļoti daudz un dažādas lietas. Turklāt dažādas puses uzskatīs, ka visu laiku ir kaut kādi pārpratumi. Es mēdzu, teikt, ja kaut kas ir laikmetīgs, to nevar ielikt kastē, bet ja var – tad tas jau ir kaut kas cits. Tā ir skatuves dejas forma, kurā ir tik daudz un dažādu ietekmju gan no citiem dejas virzieniem, gan mākslas žanriem, ka laikam ejot, to kļūst arvien grūtāk nodefinēt. Laikmetīgā deja mēģina pamanīt visus šodien notiekošos procesus, pamanīt – kas šajos procesos ir cilvēka ķermenis, kāda var būt kustība. Tāpēc laikmetīgās dejas sazarojums ir ārkārtīgu plašs. Un tā ir daļa no dejas vēstures. Inta Balode

Par laikmetīgo deju šodien nevar runāt, ignorējot dejas vēsturi 20. un 21. gadsimtā. Jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ir konstatējami centieni atteikties puantēm, korsetēm un līdz tam esošajai mākslinieciskajai tradīcijai. Dejas vēsturnieki modernas dejas sākumu saista ar amerikāņu izcelsmes Eiropā dzīvojošo dejotāju Aisedoru Dunkani (1877–1927), kura baletu nodēvēja par pretdabisku, bet viņas nākotnes dejas ideāls bija balstīts dabā, dabiskumā – ķermeņa harmonijā ar dvēseli. Šīs idejas uzrunāja gan daudzas Dunkanes sekotājas, gan arī attīstījās citur.

Runājot par 20. gadsimta dejas vēsturi, Inta Balode sarunā ar "Delfi" citē amerikāņu horeogrāfi un dejotāju Mēriju Overliju (Mary Overlie, 1946-2020), kura teikusi – ja klasicisms nodarbojās ar to, kāda ir pasaule, pētīja tās uzbūvi un principus, bet aizmirsa cilvēku, tad sekojošais modernisms atcerējās par cilvēku (tas ir psihoanalīzes dzimšanas laiks), savukārt postmodernisms 50. un 60. gados apzinās, ka ir cilvēks ne tikai kā vispārīgs jēdziens, bet ikviens ir individualitāte un visas šīs individualitātes ir vienlīdz vērtīgas un interesantas. Postmodernā deja nāca ar idejām, ka nav nepieciešama ideāla tehnika un dejotāja ķermeņa uzbūve – jebkura kustība, jebkurā vietā un laikā var būt deja.

Vienlaikus attīstās dažādi virzieni un skolas, žanram kļūstot aizvien sazarotākam un daudzveidīgākam, arī atgriežoties pie tehniskas virtuozitātes, īpaši 80. gados. Savukārt mūsdienu spoguli – laikmetīgo deju – var uzskatīt par metožu un sistēmu kopumu, kurā tiek izmantoti un sapludināts visi iepriekšminētais.

"Jaucot jauno ar jau pazīstamo, laikmetīgā deja ietver stilu, kultūru, tehniku, valodu, māksliniecisko viedokļu, filosofiju dažādību un liek lielāku uzsvaru uz horeogrāfijas tapšanas un izrādes procesu, nevis tehniku un rezultātu. Tas ir process, kas interesējas par pašlaik notiekošo gan indivīda personībā, gan sabiedrībā kopumā. Turpinot postmodernisma pionieru aizsākto, arī laikmetīgā deja uzdod jautājumus par kustību, kura tiek vai netiek uzskatīta par deju," tā žurnālā "Mūzikas Saule" (2013. gada aprīlī) raksta horeogrāfe dejotāja un Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Ramona Galkina.

Man laikmetīgā deja ir mākslas veids, kurā es var paust vai meklēt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, tēmām. Mans galvenais instruments ir ķermenis un galvenais medijs – kustība. Caur to es varu pētīt lietas, kas man konkrētajā brīdī ir aktuālas. Elīna Gediņa

Tags

Dzirdi kultūru
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form