Foto: Vida Press

Podkāsta "Dzirdi kultūru" pirmā saruna ir par mūzikas videoklipiem – popkultūras produktu, ko tomēr iespējams novērtēt kā kino mākslas darbu. Sarunā piedalās kino pētniece un Rīgas starptautiskā kinofestivāla Baltijas mūzikas video konkursa kuratore Agnese Logina un Vides filmu studijas režisors, daudzu latviešu mūziķu videoklipu autors Uģis Olte. Sarunu vada "Delfi Kultūra" redaktore Nora Rieksta.

“Delfi” podkāstu "Dzirdi kultūru" vari klausīties arī "Podkāsti.lv", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts". "Delfi kultūra" piedāvā vizuālo un audio materiālu izlasi, kas papildina podkāstā runāto.

"Definēt videoklipa robežas pilnībā nav iespējams, jo tas ir plūstošs un mainīgs audiovizuālais formāts, tomēr svarīgākās sastāvdaļas ir mūzika un attēls – tieši tik vienkārši."
Agnese Logina

Mūzikas videoklips ir īsfilma, kas papildina skaņdarbu ar vizuālu attēlu. Tie tiek veidoti gan kā reklāmas materiāls, lai veicinātu mūzikas ierakstu pārdošanu, gan kā mākslas darbs, kas veido daļu no mūzikas autora vai izpildītāja identitātes. Mūzikas video tapšanā var tikt izmantoti visdažādākie kino veidošanas paņēmieni un tehnikas – sākot no koncertierakstiem un dokumentāliem kadriem līdz animācijai un spēlfilmu elementiem.
"Videoklips ir tēlains papildinājums mūzikai. Ideālajā gadījumā pievienotais attēls šo skaņdarbu paceļ jaunā līmenī. Tomēr es allaž sev cenšos atgādināt, ka videoklips ir mūzikas un mūziķu reklāma, kas parasti tiek veidota, lai piesaistītu uzmanību un veidotu tēlu."
Uģis Olte

Viens no pirmajiem videoklipiem – Besijas Smitas 'St. Louis Blues'

Īsfilmas, kas veidotas īpaši kādam skaņdarbam, tapa jau līdz ar skaņas kino parādīšanos. Viens no spilgtākajiem piemēriem – 1929. gadā tapušais amerikāņu blūza karalienes Besijas Smitas "St. Louis Blues". 16 minūtes garo filmu veidojis režisors Dadlijs Mērfijs (Dudley Murphy), Besijai Smitai piešķirot galveno lomu. Filmā izspēlētā sižeta pamatā – attiecību trijstūris: Besija, viņas dzīvesbiedrs un viņa mīļākā. Slavenais blūza hits sāk skanēt vien filmas sestajā minūtē, kad Besija, pēc vētraina strīda palikusi viena, dodas uz bāru slīcināt bēdas.

'Bītlu' reklāmfilmas dziesmām

Grupa "The Beatles" bija tā, kas 60. gadu vidū uzsāka regulāru klipu veidošanu, lai popularizētu savus singlus. Lielā mērā pie lēmuma veidot īpašas īsfilmas televīzijas vajadzībām grupas dalībnieki nonāca tieši neprātīgo fanu jeb "bītlomānijas" dēļ. "Mēs nolēmām, ka paši neiesim tik bieži uz televīzijas studijām, lai stāstītu par savām jaunajām dziesmām. Tas radīja pārāk lielu jezgu. Tāpēc nolēmām savas vizītes TV aizstāt ar pašu veidotām mazām filmiņām, ko piedāvāt televīzijām," projektā "The Beatles Anthology" savulaik atklāja Džordžs Harisons. Protams, ar katru jaunu īsfilmu ambīcijas, idejas un varēšana auga. Turklāt šo paņēmienu ātri pārņēma laikabiedri. Tiek uzskatīts, ka "The Beatles" likuši pamatu tam, ko šodien saprotam ar mūzikas videoklipu, – īpaši singla popularizēšanai veidota īsfilma.

Tā tapušas īsfilmas dziesmām "Help", "Strawberry Fields Forever", "Penny Lane", "A Day in the Life", "Hello Goodbye" un citām. Taču īpaši jāizceļ dziesmas "Yellow Sumbarine" psihedēliskā animācija, kas ir daļa no garākas filmas ar tādu pašu nosaukumu.

MTV revolūcija – Maikls Džeksons un Madonna

Lai gan jau 60. gados parādījās TV raidījumi, kas demonstrēja mūzikas īsfilmas, bet 70. gados šādas pārraides ar vīdžejiem, kas piesaka dziesmas, bija samērā regulāras, lielā revolūcija notika 1981. gadā, kad 1. augustā ASV darbu sāka pirmais populārajai mūzikai veltītais televīzijas kanāls MTV. Tas videoklipus pārraidīja visu diennakti un turpmākajās desmitgadēs kļuva par vienu no spēcīgākajiem popkultūras zīmoliem, izveidoja daudzus gan tematiskos, gan reģionālos kanālus. MTV Latvijas kanāls darbojās no 2006. līdz 2009. gadam.

Kā uzskata kino pētniece Agnese Logina, MTV ēras spilgtākie mākslinieki, kuri savu tēlu ir izveidojuši, pateicoties mūzikas videoklipiem, ir Madonna un Maikls Džeksons.

Par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem videoklipiem tiek uzskatīta režisora Džona Landisa (John Landis) veidotā īsfilma Maikla Džeksona albuma "Thriller" (1983) tituldziesmai, kas nostiprināja šī formāta kā kino darba statusu. Īsfilma bija vienīgais, kam Landiss piekrita, – pilnā versijā "Thriller" klips ilgst 14 minūtes. Klipa producēšana un filmēšana notika ar jaunu, plašāku vērienu – sākot no specefektiem, kostīmiem un grima līdz pat īpašas horeogrāfijas radīšanai, kuras mēģinājumi ilga 10 dienas. Klipa budžets sasniedza 900 000 ASV dolāru.

"Thriller" klips tika pieteikts ar kinofilmas cienīgu ažiotāžu –vairāki reklāmas rullīši, filma par klipa tapšanu, pirmizrāde īpaši lūgtiem viesiem – līdz tam nekas tāds nebija ticis darīts. Tā bija ne tikai veiksme komerciālā aspektā, padarot Maiklu Džeksonu par planētas populārāko mūziķi, bet arī jauca rasu barjeras gan MTV saturā, gan modernajā popkultūrā vispār. "Thriller" bija pirmais mūzikas videoklips, kas tika iekļauts ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā.

Dziedātājas Madonnas skandalozās un izaicinošās slavas pamatu pamats bija un joprojām ir viņas dziesmu videoklipi, 80. gados katram nākamajam pārspējot iepriekšējo, sabiedrību kaitinot ar atklāto seksualitāti un tabu tēmu cilāšanu. Tomēr joprojām par izaicinošāko tiek uzskatīts 1989. gada klips dziesmai "Like a Prayer", ko veidojusi režisore Mērija Lamberte (Mary Lambert). Tajā Madonnas varone – jauna meitene – piedzīvo uzbrukumu, viņai steidzas palīgā kāds garāmgājējs – tumšādains puisis, tomēr policija viņu uzskata par vainīgo. Meitene mierinājumu meklē baznīcā. Klipā seksualitāte un vardarbība mijas ar reliģiskiem simboliem un rituāliem. Tā izskaņā Madonna dzied pie degošiem krustiem, metas līksmā dejā ar gospeļkori un ļaujas skūpstiem ar tumšādainu svēto. Tomēr klipa vēstījums nebija tikai provokācija, tas vērsās pret rasismu, agresiju, aizspriedumiem un augstprātību.

"Like a Prayer" sacēla pamatīgu reliģisko organizāciju protesta vētru, kurā iesaistījās pat pāvests Jānis Pāvils II. Daudzviet pasaulē tika aicināts dziedātāju boikotēt, bet globālais zīmols "Pepsi" bija spiests atsaukt kampaņu, kurā bija izmantota šī dziesma. Ar laika distanci skatoties, šobrīd "Like a Prayer" tiek vērtēts kā viens no nozīmīgākajiem, spēcīgākajiem un arī komerciāli veiksmīgākajiem 80. gadu mūzikas videoklipiem.

Fotogrāfs, kurš radīja 'Depeche Mode'

Mūzikas video vēsturē, iespējams, nav otras jaudīgākas savienības kā holandiešu fotogrāfs un režisors Antons Korbīns (Anton Corbijn, 1955) un britu grupa "Depeche Mode". Tieši Korbīns, fotografējot "Depeche Mode" dalībniekus un veidojot grupas videoklipus, ir radījis viengabalainu un spēcīgu grupas vizuālo tēlu, kas nav vairs nošķirams no viņu mūzikas. Fotogrāfa un grupas sadarbība sākās 1986. gadā ar klipu singlam "A QuestionofTime", un kopš tā laika tapuši videoklipi 20 dziesmām, turklāt Korbīns veidoja arī "Depeche Mode" albumu un singlu vizuālo noformējumu, koncertturneju scenogrāfiju un, protams, publicitātes foto. Lai gan fotogrāfu tikpat cieša sadarbība 80. gados saistīja arī ar grupu "U2" un viņš strādājis arī ar daudziem citiem mūziķiem, tostarp "Coldplay", "Nirvana", Braienu Adamsu, arī fotografējis "Prāta vētru", viņa darbs allaž vispirms tiek asociēts ar "Depeche Mode".

Latviešu mūzikas videoklipu izlase, kas jānoskatās pēc podkāsta noklausīšanās

Līdzīgi kā pasaulē, par īpaši skaņdarbam veidotu vizuālu ekrāna versiju arī Latvijā varam runāt līdz ar skaņas kino parādīšanos. Iespējams, pirmais klips, kas tapis kādai latviešu dziesmai, ir fragments no 1939. gada filmas "Zvejnieka dēls", kur īpašā muzikālā priekšnesumā tiek dziedātās labi zināmās rindas "Laša kundze bola acis...". Taču kino kontekstā noteikti ir jāpiemin Rolanda Kalniņa 1967. gada filma "Četri balti krekli". Fragmenti, kuros skan Imanta Kalniņa leģendārās dziesmas, skatāmi kā atsevišķi klipi skaņdarbam.

Īpaši spilgti un jaudīgi videoklipi tapuši 80. gadu otrajā pusē, kad gaisā virmoja Atmoda, bija redzēts šis tas no Rietumu produkcijas, bet vēl ar klipu sevi nebija jāpārdod. Šajā laikā tapuši vairāki mūzikas videoklipi, kas jau uzskatāmi par žanra klasiku.

Gan Agnese Logina, gan Uģis Olte iesaka noskatīties grupas "Jumprava" videoklipu dziesmai "Šeit lejā". "Tajā tiek izmantota ļoti tieša audiovizuālā valoda un atspoguļotas laikmeta aktualitātes," norāda Agnese Logina.

Tāpat par sava laikmeta šedevriem uzskatāmi Jura Garjana un Andra Freidenfelda veidotie klipi – "Jumpravas" dziesmai "Pa vējam" un grupas "Jauns mēness" dziesmai "Piekūns skrien debesīs".

No šī paša perioda abi sarunas dalībnieki izceļ arī Jāņa Rušenieka veidoto klipu grupas "Remix" dziesmai "Komunālais blūzs", kurā tā veidotājs trāpīgi lieto humoru, izspēlējot dažādas klišejas par komunālajiem dzīvokļiem.

Kā īpašu 80. gadu šedevru, kas bija soli priekšā laikam, Agnese Logina izceļ grupas "Jauns mēness" klipu dziesmai "My Life" (1987), ko veidojis režisors Igors Linga. Tā ir daļa no muzikālās spēlfilmas "Tā runāja pilsēta". Klips izceļas ar savam laikam provokatīvo, viegli erotisko saturu, kurā var saskatīt mājienus uz viendzimuma attiecībām, norāda Logina.

Turpmākie gadi, kad neatkarību atguvušajā Latvijā strauji ienāca Rietumu popkultūra, bija sava rokraksta meklējumu laiks. "Ir komiski skatīties 90. gadu puišu grupu videoklipus, kas ir kopija tā laika ārzemju paraugiem," saka Agnese Logina.

Kā vienu no saviem favorītiem viņa izceļ repera Ozola 2000. gada klipu "Rajons" (Režisors – Igors Linga). "Ozols konsekventi darbojas jau 20 gadu, un viņam teju nav sliktu videoklipu. Viņš ļaujas eksperimentiem. "Rajons" ir viens no klipiem, kur ļoti spēcīgi tiek izmantotas ārzemju mūzikas klišejas. Tur ir viss, kas nepieciešams hiphopa klipam, – daudzstāvenes, bandas, nikns suns, mašīnas. Tomēr tas viss ir ļoti aizkustinoši, sirsnīgi un tīri," komentē Agnese Logina.

Kā vēl vienu klipa veidošanas paņēmienu, kas tiek lietots reti, tomēr var būt ārkārtīgi spēcīgs, kino pētniece min performances nofilmēšanu. Šāds piemērs ir grupas "Sigma" klips dziesmai "Kūku Marija". "Spēcīga ideja, kas ir vairāk vērta nekā liela nauda. Klipu veidoja māksliniece Katrīna Neiburga. Tajā redzama ļoti jaudīga performance, kurā māksliniece pati sevi aprok."

Savukārt Uģis Olte no mūsdienu mūziķiem izceļ atsevišķas grupas, kuras ļoti piedomā pie videoklipa kā izteiksmes līdzekļa. Tās ir "Instrumenti", "Carnival Youth", "Ezeri", arī "Prāta vētra", kurai, kā saka Uģis, nav bijis neviena albuma bez kārtīga ieguldījuma videoklipos.

Mūžīgās problēmas ir – maz laika un naudas. Uģis Olte sauc izmaksas – vienas filmēšanas dienas 3000, divu – 5000 eiro utt. "Dārgākais, ko esmu filmējis, bija 10 000 latu vērts videoklips, kas jau ir grezni. Taču tikpat bieži naudas nav vispār, un tad tiek domāts koncepts tieši ar šādu "nav naudas vispār" budžetu. Un es neteiktu, ka tā ir garlaicīgākā pieredze – bieži vien ir pat foršāka." Šāds bezbudžeta klips 2017. gadā tapis ģitāristam Jānim Ruņģim un viņa skaņdarbam "Gara garšas".

Kā veiksmīgu klipa tapšanas atbalsta risinājumu režisors min sadarbību ar pašvaldībām. Šādu modeli – filmēt klipu konkrētā pilsētā, izmantojot vietas tēlainību, – vairākas reizes veiksmīgi realizējusi grupa "Carnival Youth". Piemēram, 2019. gadā tika publicēts klips dziesmai "Only The Moon Can See The Sun" (režisori – Ieva Aleksa un Pēteris Vīksna), Alūksnes ezerā filmēts klips dziesmai "Ūdensmērītāji" (režisors Uģis Olte), bet 2018. gadā grupas dalībnieki klipā dziesmai "Love is the Answer" iedzīvināja senas Liepājas pilsētas pastkartes (režisors Māris Lagzdiņš).

"Lai kā mēs grozām, tomēr tas, kā grupa spēlē, ir viens no maģiskākajiem attēliem. Jau tas vien, ka cilvēks spēlē mūzikas instrumentu, paceļ viņu teju dievišķā augstumā. Kustības, pozas – tas, kā darbojas ķermenis, ir ļoti skatāma lieta, ko nekur citur tuvplānā nemaz tā neredzēsi," uzskata Uģis Olte. 2016. gadā tapa klips grupai "Alaska Dreamers". Tas tika uzņemts vienā nepārtrauktā kadrā bez montāžas kopā ar skaņu, kura ierakstīta dzīvajā. "Šādā veidā nofilmēts video sev līdzi nes ārkārtīgi spēcīgu enerģiju," saka režisors."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!