Podkāsta "Dzirdi kultūru" trešā saruna ir par džezu – mūzikas žanru, kas aizsākās ASV 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā afroamerikāņu kopienās. 20. gadsimta laikā tas piedzīvojis plašu un sazarotu attīstību, uzsūcot visdažādākās muzikālās un sociālās ietekmes. Džezs iederas gan bāros, gan koncertzālēs, gan brīvdabas festivālos, gan baznīcās. Sarunā par to kā sākt klausīties džezu un nepārtraukt to darīt piedalās mūziķis, dīdžejs, džeza mūzikas izdevniecības "Jersika Records" izveidotājs Mareks Ameriks un saksofonists, pedagogs Mikus Solovejs. Sarunu vada "Delfi Kultūra" redaktore Nora Rieksta.
"Delfi" podkāstu "Dzirdi kultūru" vari klausīties arī "Podkāsti.lv", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts". "Delfi kultūra" piedāvā vizuālo un audio materiālu izlasi, kas papildina podkāstā runāto.
Džezs – tā ir aizraujoša mūzika, kuru ir interesanti klausīties un kas ikdienā var nospēlēt ļoti dažādas lomas. To var izbaudīt gan izklaidējoties, gan arī rūpīgi klausoties. Viena no definīcijām – tā ir afroamerikāņu klasiskā mūzika. Tas ir žanrs, kas pastāv jau vairāk nekā 100 gadu, turklāt, ja skatāmies atpakaļ vēsturē, tas ir šūpulis popmūzikai kā tādai – no džeza viss ir sācies.
Džeza kā mūzikas žanra pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās ASV dienvidu štatos afroamerikāņu vidē. Par džeza dzimteni uzskata Ņūorleānu, bet 20 gadsimta pirmajā pusē, pateicoties urbanizācijai un tumšādaino ASV iedzīvotāju plūsmai no laukiem uz strauji augošajām pilsētām, džezs guva ievērojamu popularitāti un attīstījās, integrējot tradicionālās, akadēmiskās un kristīgās mūzikas ietekmes. Lai gan radusies kā afroamerikāņu kultūras izpausme, tā ātri piesaistīja arī gaišādaino mūziķu uzmanību. ASV džeza laikmets mēdz dēvēt 20. gadsimta 20. un 30. gadus, kad šim mūzikas žanram primāri ir izklaidējoša nozīme un tas ir ārkārtīgi populārs, bet par džezu kā globālu, mākslinieciski daudzveidīgu mūzikas žanru, kurā sastopas visdažādāko kultūru ietekmes, varam runāt no aptuveni 20. gadsimta vidus. Būtiska nozīme džezā ir improvizācijai un radošumam. Mūsdienās džeza mūzikas ietekme skar gan dažādus populārās mūzikas žanrus, gan akadēmisko mūziku.
Džezs ir viena no 20. gadsimta vizītkartēm. Ja aplūkojam šo laika periodu un redzam, kas tajā ir noticis, piemēram, cilvēks uz Mēness, penicilīna izgudrošana vai Tarkovska kino, tad džezs ir tikpat spilgta parādība. Līdz tam nekas tāds nav bijis. Turklāt kopš džeza kulminācijas 50. – 60. gados ir pagājis zināms laiks, tomēr mēs joprojām apzinām šo mantojumu. Būtiski saprast, ka džezs nav marginālija, tā ir ļoti nozīmīga parādība cilvēces vēsturē. Džezs ir Eiropas harmoniskās domāšanas satikšanās ar Āfrikas ritma izjūtu, temperamentu un skaņas veidošanu.
Albums, kas varētu tiks rādīts kā džeza vizītkarte pat citai civilizācijai
Trompetista Mailsa Deivisa (Miles Davis, 1926–1991) un viņa Pirmā dižā seksteta (First Great Sextet) albums “Kind of Blue” tika izdots 1959. gadā un tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem un ikoniskākajiem 20. gadsimta mūzikas ierakstiem. Tas kalpojis par iedvesmu un kanonu vairākām džeza (un ne tikai džeza) mūziķu paaudzēm.
Albums tika ierakstīts divu dienu laikā, turklāt tā skaņdarbi kompozicionāli tikai ieskicēti pāris stundu pirms ieraksta. Tā mērķis bija melodiskuma un noskaņas triumfs pār pašmērķīgu sarežģītību un virtuozitātes demonstrēšanu.
“Kind of Blue” laiski nesteidzīgās tēmas, blūzīgā vēlas nakts atmosfēra, melodiskā vienkāršība un emocionālais dziļums iemieso nezūdošu pievilcību, kas arī pēc daudziem gadiem ļauj saprast bundzinieka Džimija Koba teikto, ka šī mūzika skanot, it kā “būtu radīta paradīzē”,” savā grāmatā “101 albums vērtīgai kolekcijai” raksta mūzikas žurnālists Klāss Vāvere.
Ieraksti, kas jānoklausās – iesaka Mareks Ameriks un Mikus Solovejs
“Original Dixieland Jass Band”
“Original Dixieland Jass Band” (ODJB) sevi dēvēja par “džeza radītājiem” (Creators of Jazz). Viņi bija pirmie gaišādainie mūziķi, kuri 1917. gadā veica pirmo džeza mūzikas ierakstu un izdeva to, nostiprinot džeza kā žanra komerciālās pozīcijas un aizsākot tā popularitātes vilni ASV. Tomēr džezs eksistēja arī pirms viņiem, gluži vienkārši tumšādainajiem rasu nevienlīdzības dēļ 20 gadsimta sākumā nebija iespēju ierakstīt savu mūziku.
Djūks Elingtons “The Best Of Duke Ellington & His Orchestra"
Čārlijs Pārkers un Dizijs Gilespijs “Bird and Diz” (1952)
Līdzās Djūkam Elingtonam un Lūisam Ārmstrongam, par no izcilākajiem 20 gadsimta vidus džeza mūziķiem ir saucami saksofonists un komponists Čārlijs Pārkers, kā arī trompetists Dizijs Gilespijs. Viņus uzskata par bībopa virziena aizsācējiem un modernā džeza tēviem.
Ornets Kolmens “The Shape of Jazz To Come” (1959)
Amerikāņu saksofonists, vijolnieks, trompetists un komponists Ornets Kolmens (Ornette Coleman, 1930–2015) bija viens no galvenajiem mūziķiem, kas 60. gados radīja un attīstīja frīdžeza jēdzienu un virzienu.
Džons Koltreins – “A Love Supreme” (1965)
Vēl viena būtiska personība 20. gadsimta džezā ir amerikāņu džeza saksofonists un komponists Džons Koltreins (John William Coltrane, 1926–1967). 50. gados muzicējis dažādos džeza sastāvos, sadarbojies ar izciliem mūziķiem un piedalījies vairāku nozīmīgu albumu tapšanā. 1965. gada ieraksts “A Love Supreme” ir spilgts apliecinājums viņa aizrautībai ar avangarda džezu 60. gados. Koltreins ierakstu veica vienā sesijā – 1964. gada 9. decembrī, bet iznāca tas jau pēc mēneša – 1965. gada janvārī. Albums tiek uzskatīts par “free jazz” meistardarbu un vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta ierakstiem.
Kīts Džarets “The Köln Concert” (1975)
Pianists un komponists Kīts Džerets (1945) ir viens no retajiem mūziķiem, kurš vienlīdz izcili darbojas gan džeza, gan klasiskās, gan eksperimentālās mūzikas jomās. Viņš piedalījies vairāk nekā 100 dažādu ierakstu tapšanā, tomēr viņa spilgtākā talants šķautne ir soloimprovizācijas klavierēm. Solokoncerta Ķelnē ieraksts, kas tika izdots 1975. gadā, ir viens no viņa vēsturiski nozīmīgākajiem darbiem, kas tika pārdots tam laikam rekordlielā tirāža – 3,5 miljoni eksemplāru, tādējādi padarīja viņu par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem džeza mūziķiem pasaulē.
Vintons Marsaliss “Black Codes (from the Underground)” (1985)
Amerikāņu trompetists, komponists un “Jazz at Lincoln Center” mākslinieciskais direktors Vintons Marsaliss (Wynton Learson Marsalis, 1961) kopš karjeras sākuma 80. gadu pirmajā pusē piedalījies un izdevis vairākus desmitus dažādu ierakstu un saņēmis dažādus talantu apliecinošus apbalvojumus, tai skaitā vairākas “Grammy” balvas un pat Pulicera balvu mūzikā. Šoreiz īpaši izceļam viņa 1985. gada ierakstu “Black Codes (from the Underground)”, kas ir viens no zināmākajiem mākslinieka un viņa kvinteta albumiem.
Citi nozīmīgi džeza ieraksti:
Sonny Rollins - Saxophone Colossus;
Thelonious Monk - Brilliant Corners;
Charles Mingus - Mingus Ah Um;
Eric Dolphy - Out to Lunch;
Albert Ayler Trio - Spiritual Unity;
Herbie Hancock - Maiden Voyage;
Miles Davis Bitches Brew;
Weather Report - Heavy Weather;
Chick Corea - Return To Forever;
Jan Garbarek - Afric Pepperbird;
Mahavishnu Orchestra- The Inner Mounting Flame;
Groover Washington, Jr. – Winelight;
Pat Metheny - Letter from Home;
Dave Holland – The Razors Edge;
Michael Brecker- Michael Brecker;
John Zorn – Naked City;
Joshua Redman- Wish;
Dave Douglas – In Our Lifetime;
Matthew Shipp – Symbol Systems;
Nils Petter Molvaer- Khmer;
The Bad Plus- These are The Vistas;
Brad Mehldau- Places;
Kenny Garret- Beyond The Wall;
Roy Hargrove Quintet- Earfood;
Supersilent- 6
Lieliski ieraksti, kas iznākuši jaunajā tūkstošgadē:
Robert Glasper- Black Radio;
Esperanza Spalding- Radio Music Society;
Christian Scott- Ancestral Recall;
Kamasi Washington- The Epic;
Sons of Kemet- Your Queen is A Reptile
Dažas filmas, ar ko sākt, lai iepazītu džezu
“Round Midnight”
“Round Midnight” ir franču-amerikāņu režisora Bertrāna Travenjē (Bertrand Tavernier, 1941) 1986. gada filma, kuras scenārija pamatā ir rakstnieka Frānsisa Pudrā (Francis Paudras) darbs “Dance of the Infidels”
“Bird”
Filma “Bird” (1988) ir režisora, aktiera un kaislīga melomāna Klinta Īstvuda atzīšanās mīlestībā džezam – kā viņš pats teicis, vienīgajam patiesi amerikāniskajam mākslas veidam. Filma “Bird” atklāj izcilā afroamerikāņu džeza saksofonista Čārlija Pārkera traģisko dzīvesstāstu, kas aprāvās jau 34 gadu vecumā.
“Born to Be Blue”
Daļēji biogrāfiskā filmas “Born to Be Blue” (2015) pamatā ir amerikāņu džeza trompetista un dziedātāja Četa Beikera (Chet Baker, 1929-1988) dzīves notikumi. Tomēr filmas scenārija autori, gluži kā džezā, ir ļāvušies improvizācijai, tāpēc par precīzu biogrāfiju tā tomēr nav uzskatāma. Beikers bija viens no nozīmīgākajiem kūldžeza (cool jazz) mūziķiem, saukt arī par šī džeza virziena princi (prince of cool), tomēr viņa talantu aizēnoja narkotiku atkarība, kuras dēļ viņš, gan vairākkārt ieķīlāja savu trompeti pat vairākkārt nonāca ieslodzījumā. Kautiņā ar narkodīleriem mūziķis pat bija zaudējis savus priekšējos zobus, kas viņam ilgāku laiku liedza muzicēt. Filmā Četa Beikera iedvesmoto tēlu atveido aktieris Ītans Houks.
“Miles Ahead”
Vēl viena kino interpretācija par kāda leģendāra džeza mūziķa dzīvi – filma “Miles Ahead” – uz lielajiem ekrāniem nonāca 2015. gadā. Režisora Dona Čīdla (Don Cheadle) debija pilnmetrāžas kino, protams, vēsta par trompetistu un komponistu Mailsu Deivisu, turklāt pats Čīdls atveido arī galveno lomu.
“We Out Here: A LDN Story”
Podkāsta sarunā minētā dokumentālā filma “We Out Here: A LDN Story” ir tapusi pavisam nesen – 2018. gadā – vēsta par Londonas aktuālo džeza scēnu un, kā raksta filmas veidotāji, šī žanra renesansi pēdējo pāris gadus laikā. Tā ir par draudzību, kopienu un pilsētu, kas ietekmē šo mūziķu daiļradi, bet savukārt viņi veido šīs pilsētas seju.
“Blue Note Records: Beyond The Notes”
“Blue Note Records” ir viena no senākajām un nozīmīgākajām džeza mūzikas ierakstu izdevniecībām, kas dibināta jau 1939. gadā un kopš tā laika ir devusi pasaulei daudzus izcilus albumus. 2018. gada dokumentālā filma “Blue Note Records: Beyond The Notes” atklāj stāstu un leģendāru ierakstu tapšanas aizkulises.
Džeza ballīte
Podkāsta “Dzirdi kultūru” trešās sērijas viesis Mareks Ameriks ikdienā ir mūzikas izdevējs, bet mēdz uzstāties arī kā dīdžejs. Kā papildinājumu podkāstā runātajam piedāvājam divus viņa DJ setus, turklāt divām visai atšķirīgām džeza ballītēm.
Mazā džeza vārdnīca
Podkāsta sarunā lietotās džeza jēdzienu mazā skaidrojošā vārdnīca
Dixieland – saukts arī par “hot jazz” bija pirmais džeza stils, kas radās 20. gadsimta sākumā Ņūorleānā, ASV, kurš guva plašu popularitāti, bet īpaši tika attīstīts Čikāgā. Diksilendu, tāpat kā svingu dēvē par klasisko džezu.
Bigbends (Bigband) – džeza orķestris, kurā parasti desmit un vairāk mūziķu. Tas sastāv no četrām sekcijām – saksofoni, trompetes, tromboni un ritma sekcija.
Svinga ēra (Swing era) – 20. gadsimta 30. un 40. gadi, kad ASV popularitātes zenītā ir bigbendi un to spēlētā mūzika.
Bebop – radies 20. gadsimta 40. gados, tas iezīmēja džeza pāreju no izklaidējošas uz mākslas formu. Džezs kļuva straujāks, sarežģītāks, gan tehniski, gan improvizatoriski virtuozāks.
Hardbop – džeza žanrs, kurš 50. gados kļuva par vadošo jauno strāvojumu. Tajā apvienojušās bībopa, blūza, ritmblūza un gospeļa ietekmes. Starp hārdbopa aizsācējiem minami bundzinieks Ārts Bleikijs un pianists Horass Silvers (Horace Silver) ar grupu “Jazz Messengers”, kā arī Mailss Deiviss ar savu kvintetu
Cool Jazz – radies 40. gadu beigās kā atbilde bibopa sarežģītībai, tas joprojām pirmajā vietā turēja augstu meistarību un improvizāciju, tomēr bija vieglāk uztverams, atslābinātāks.
Free Jazz – (arī avangarda džezs) nozīmīgs džeza virziens, kas uzplauka 50. un 60. gados. Tam raksturīga īpaši ekspresīva improvizācija, līdz tam esošo džeza pamatprincipu pārkāpšana un atsacīšanās no tradicionālām akordu kombinācijām.
Fusion – ir mūzikas žanrs, kas attīstījās sajaucoties fankmūzikas un ritmblūza ritmiem ar rokmūzikas skaņas pastiprināšanu un citiem elektroniskajiem efektiem. Džezrokam arī raksturīgi sarežģīti, nerietumu mūzikai raksturīgi taktsmēri un garas, parasti instrumentālas kompozīcijas ar džeza improvizācijām un sarežģītu tehniku.
Fankmūzika – ir ASV radies mūzikas žanrs. Tas radās 1960. gados afroamerikāņu kopienās, sajaucot kopā soulmūziku, ritmblūzu, džezu un psihodēlisko roku un izveidojot ritmisku mūzikas stilu, pie kura var dejot. Fankmūzikā bieži vien dziesma tiek veidota uz viena akorda pamata, atšķirībā no ritmblūza un soulmūzikas, kur tiek lietoti vairāki akordi.
Blūzs – sākotnēji bija afroamerikāņu liriska solodziesma, pēc tam — virziens mūzikā. Blūzs ir viens no senākajiem populārās mūzikas stiliem. Blūzs parādījās 19. gadsimta otrajā pusē ASV. 20. gadsimta sākumā formējās tā saucamais klasiskais jeb pilsētas blūzs, kura formas pamatā bija 12 taktu periods ar harmoniska secīgumu kopīgo shēmu. Blūzs sevišķi strauji attīstījās 20. gadsimta 50. gados.
“Blue Note” – viena no nozīmīgākām ierakstu kompānijām džeza vēsturē, būtiski ietekmējusi žanra attīstību. Vairāk nekā 80 pastāvēšanas gados starp tās pārstāvētajiem māksliniekiem bijuši dažādu džeza novirzienu mūziķi.
ECM – 1969. gadā Vācijā izveidota ierakstu kompānija. Tās dibinātājs un joprojām lielākās daļas ierakstu producents ir Manfrēds Eihers. ECM ir starp nozīmīgākajām Eiropas džeza, tautas un akadēmiskās mūzikas izdevniecībām, kuras ierakstu skaņa, vizuālā identitāte un mākslinieciskie risinājumi ir radījuši spilgtu Eiropas džeza un laikmetīgās mūzikas tēlu un skanējumu.