Podkāsta "Dzirdi kultūru" piektā saruna ir veltīta vilinošajai un vienlaikus mazliet noslēpumainajai kinorežisora profesijai. Kino ir maģiska pasaule, kas bieži asociējas ar Holivudas cienīgu slavu, greznību un reibinošiem mākslinieciskajiem panākumiem. Šī mīta iespaidā daudzi skatītāji vēlas paši kļūt par kino radītājiem. Šķiet, ka nekad agrāk nav bijis tik viegli kļūt par kino veidotāju kā šodien, pateicoties plašām digitālo tehnoloģiju iespējām. Filmu iespējams uztaisīt ar mobilo telefonu – un to nekautrējas darīt pat tādi atzīti režisori kā Stīvens Soderbergs un Šons Beikers. Taču vai viss patiešām ir tik vienkārši un pasaules mēroga atzinība gaida tepat ap stūri? Kāda patiesībā ir kinorežisora dzīve un kādam ir jābūt labam kinorežisoram? Sarunā piedalās kino un teātra režisors ar vairāku desmitu gadu pieredzi, Vissavienības kinematogrāfijas institūta Maskavā absolvents, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs Pēteris Krilovs un teātra un kino režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente Marta Elīna Martinsone, kas saņēmusi jau 2 "Lielā Kristapa" balvas un šobrīd strādā pie savas pirmās pilnmetrāžas filmas "Tizlenes".
Kinorežisora profesijas nianses kopš kino pirmsākumiem 19. gs. beigās, protams, ir piedzīvojušas transformācijas, tomēr pamati ir palikuši nemainīgi. Režisors vada filmas uzņemšanas procesu un atbild par filmas māksliniecisko uzstādījumu un mizanscēnu radīšanu. Tieši no režisora redzējuma ir atkarīga filmas vizuālā un saturiskā intonācija - viņš izdomā, kādam jābūt filmas izskatam, noskaņai, aktierspēlei utt. Uz laukuma režisors strādā ar operatoru, māksliniekiem un aktieriem, bet vēlāk arī pārrauga montāžas procesu, lai gala rezultāts atbilstu sākotnējam redzējumam. Režisors strādā vai nu ar citu radītu scenāriju (to vajadzības gadījumā labojot un pielāgojot), vai arī veido filmu pēc sava scenārija.
