Eiropas kultūras mantojuma dienām pieteikti 29 objekti no visas Latvijas  (1)

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) aģentūru BNS informēja, ka visvairāk pieteikto objektu ir no Kurzemes un septembra sākumā īpaši tiks izcelti Liepājas kanāli, Ovīšu bāka, jūras piekrastes mantojums Jūrkalnē, Vilkumuižas ezera senkapi Talsos, vikingu laika senvietas pie Ālandes upes, Miķeļbāka, Užavas bāka, Šlīteres bāka, steķi Dundagas novadā – piestātne laivām un atmiņām, Papes bāka, Kuldīgas tilti, Piejūras brīvdabas muzejs un enkuru taka Ventspilī, Loču tornis Ventspilī, Mūra tilts pār Imulu.

No Vidzemes pieteikti pārceltuve pār Gauju Līgatnē, Āraišu ezerpils, mūra loka tilts pār Kujas upi un Pilssala Alūksnes ezerā, savukārt Latgale būs pārstāvēta ar dabas parku "Daugavas loki" un Slutišķu sādžu, Daugavpils cietoksni, Ičas apmetni un Zvejnieku ciemu Īdeņu Rēzeknes novadā.

Rīgas reģionā īpaši tiks izcelts Jūrmalas brīvdabas muzejs, Daugavas muzejs, Latvijas zvejnieku dzīves liecības Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Daugmales pilskalns, bet Zemgalē – Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs, Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils un Mežotnes pilskalns ar senpilsētu.

Tradicionālās Eiropas kultūras mantojuma dienas šogad ir veltītas Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojumam. VKPAI norādīja, ka kultūras mantojums ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem cilvēka dzīves kvalitātes un identitātes veidošanā. Savukārt Eiropas attīstībā milzīga nozīme ir bijusi jūras un iekšējiem ūdensceļiem kultūrā un iedzīvotāju saskarsmē ar pārējo pasauli, tādēļ VKPAI par 2012.gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu ir izvēlējusies Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojumu.

Kultūras mantojuma pētnieki paskaidroja, ka cilvēks jau kopš senatnes savu dzīvesvietu ir izvēlējies ūdens tuvumā, Latvijā jūras krasta līnijas kopgarums ir 496 kilometri, no kopējās teritorijas ūdens klāj 2340 kvadrātmetru lielu platību, Latvija ir bagāta ar 2256 ezeriem, kuru virsma pārsniedz vienu hektāru, un vairāk nekā 12 tūkstošiem upju.

Būtiska Latvijas kultūras mantojuma daļa ir saistīta ar ūdeni, un ūdens glabā arī pietiekami daudz vēl pašlaik neatklātu vēsturisku liecību un vērtību. Ar kuģošanu un zvejniecību saistītas vēsturiskas materiālas liecības, ar ūdeni kā enerģijas avota izmantošanu saistītas senas iekārtas un būves, ūdeni ierobežojošas un krasta līniju nostiprinošas vērtīgas būves, mākslīgi veidotas funkcionāli vai ainaviski nozīmīgas ūdenstilpes, ūdeni šķērsojošas vēsturiskas transporta būves ir tie objekti, kuriem šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienās tiks pievērsta īpaša uzmanība.