Saraksta augšgalā – trešajā un ceturtajā vietā – ierindojas arī Igaunija un Lietuva ar attiecīgi 2,4% un 2,1% no valsts budžeta. Jāatgādina, ka visās Baltijas valstīs 2018. gadā ar vērienīgām kultūras programmām tika svinētas simtgades, Latvijā un Lietuvā notika Dziesmu un deju svētki.
Saraksta otrajā vietā ierindojusies Ungārija, kas kultūrai atvēlējusi Latvijai līdzīgu valsts budžeta daļu – 2,7%. Kā uzsver pētījuma autori, ja lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam nav novērojamas būtiskas izmaiņas kultūras finansējuma apjomā, tad Ungārija ir izņēmums, kurā valsts finansējums no 1,5% pieaudzis līdz 2,7%.
Kā liecina "Eurostat" publicētie dati, zemākais valsts atbalsts kultūrai 2018. gadā bijis Grieķijā, kur nozarei atvēlēts 0,3% no valsts budžeta, nedaudz virs Grieķijas sarakstā atrodas Kipra (0,5%), kā arī Itālija un Portugāle (abas 0,6%).
Pētījumā iekļautas arī Islande, Šveice, Norvēģija un Lielbritānija. No tām vislielāko finansējumu kultūrai 2018. gadā piešķīrusi Islande – 2,5% – tomēr nepanākot Latviju, kas ieskaitot šīs minētās valstis, tik un tā ir līdere.
Kā norāda "Eurostat" pētījuma autori, kopumā vidējais kultūras industrijai atvēlētais finansējums ES dalībvalstīs laikā no 2013. līdz 2018. gadam ir nemainīgs – vidēji 1% no valsts budžeta.
