Foto: Leons Stiprais
Durbes pilī šajās dienās aplūkojama Teodora Zaļkalna veidotā dzejnieces Aspazijas biste, kas raisījusi strīdu starp Tukuma muzeju un Latvijas Nacionālo teātri. Literātes krūšutēlu fotogrāfijās iemūžinājis regulārais "Delfi Aculiecinieks" reportieris Leons Stiprais.

Kā iepriekš vēstīja "Latvijas Avīze", tēlnieks Zaļkalns bronzā atlieto Aspazijas krūšutēlu 1931. gadā darināja pēc Latvijas Nacionālā teātra pasūtījuma, bet 2002. gadā Aspazijas biste no teātra ēkas pazudusi. Kā norādīja medijs, iespējams, tā tikusi nozagta teātra rekonstrukcijas darbu laikā. Par zādzības faktu toreizējais teātra direktors Ivars Rudzītis neesot ziņojis policijai, tāpēc Aspazijas krūšutēlu neviens neesot meklējis.

2018. gadā skulptūra nonākusi pie tukumnieka Armanda Sproģa, kurš bija metāllūžņu iepirkšanas uzņēmuma īpašnieks un vadītājs. Skulptūra bijusi nodota pārkausēšanai. Taču uzņēmējs lūdzis atzinumu Tukuma muzeja direktorei Agritai Ozolai, kura atpazinusi Zaļkalna darbu un noskaidrojusi, ka tas ir tas pats Aspazijas krūšutēls, kas savulaik atradies Nacionālajā teātrī.

Foto: Leons Stiprais

Tobrīd teātris par skulptūras atgūšanu nav izrādījis interesi un atradēji to atdāvinājuši Tukuma muzejam, kas bisti sakopis un izstādījis Durbes pilī. Dāvinājuma līgumā ticis iekļauts punkts, ka Aspazijas krūšutēlam jāpaliek muzeja īpašumā.

Pēc darba izstādīšanas ar Tukuma muzeju sazinājies Nacionālā teātra jaunais direktors Jānis Vimba, kurš izrādījis interesi par mākslas darba atgūšanu. Tikusi iesaistīta Kultūras ministrija, notikusi sarakste par dāvinājuma līguma nosacījumiem, bet pēc tam saziņā atkal iestājies klusums.

Atkārtotu interesi par skulptūras atgūšanu teātris izrādījis šoruden un pilnvarojis advokātu rīkoties, lai Aspazijas krūšutēls tiktu nogādāts atpakaļ Rīgā. Advokāts brīdinājis arī par iespējamu tiesvedību. Tukuma muzeja darbinieki nejūtas ko ļaunu izdarījuši, jo uzskata, ka darījuši visu iespējamo, lai situāciju atrisinātu. Muzejs aicina Nacionālo teātri uz tikšanos, lai pārrunātu situāciju un rastu risinājumu.

Foto: Leons Stiprais

Rainis un Aspazija Durbi ieguva Agrārās reformas gaitā. Kā vēstīts Tukuma muzeja mājaslapā, laikā no 1922. gada 20. janvāra līdz 1929. gada 26. augustam Rainis bieži apmeklējis Tukumu un Durbi, lai risinātu ar īpašumu saistītus jautājumus. Tāpat dzejnieks piedalījies dažādos novada kultūras pasākumos. Kā norāda muzeja pārstāvji, 1929. gadā 18. jūliju, kad Rainis ieradās Durbē, lai pavadītu vasaru viņam un Aspazijai iekārtotajās telpās, var uzskatīt par Raiņa muzeja neoficiālu atklāšanu. Īstā muzeja atklāšana notika 1929. gada 28. septembrī, jau bez Raiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!