Foto: Barikāžu laiks - simboli un nepublicēti attēli
Foto: Roberts Kaniņš

Pieminot 1991. gada barikāžu laika notikumus, portāls "Delfi" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un 1991. gada barikāžu muzeju, piedāvā atskatīties uz vēsturiskām liecībām, uzzinot ko vairāk par vienu no barikāžu laika simboliem - pārnēsājamo radio uztvērēju VEF, kā arī aplūkojot vēl nepublicētus barikāžu laika attēlus.

1991.gada barikādes - nevardarbīgas pretošanās posms Latvijas Atmodas gaitā, kad Vecrīgā un ap svarīgākajiem stratēģiskiem objektiem tika celtas barikādes, lai aizsargātos no iespējamā padomju bruņoto spēku uzbrukuma.

Barikāžu laika traģiskākais notikums ir apšaude pie Iekšlietu ministrijas 1991. gada 20. janvārī.

1991. gada barikāžu muzejs piedāvā vēl nepublicētus kadrus - digitalizētus negatīvus, ko 1991. gada barikāžu muzejam dāvinājis to autors barikāžu dalībnieks Aļģirdas Nastopka. Pēc tautības lietuvietis, barikādēs viņš bijis kopā ar kolēģiem no Rīgas Teritoriālās elektromontāžas pārvaldes.

Attēlos redzams, kā ar barikādēm un smago tehniku aizsprostotas vairākas Rīgas centra ielas, kā barikāžu dalībnieki sēž pie ugunskura, kurš izveidots blakus smagajai tehnikai, redzamas arī barikādes no metāla režģiem un citi zīmīgi 1991. gada janvārī uzņemti kadri.

Savukārt Latvijas Nacionālais vēstures muzejs portāla "Delfi" lasītājiem piedāvā sava pētnieka Toma Ķikuta aprakstu par barikāžu laikā plaši izmantoto radio uztvērēju "VEF - 202".

"Barikāžu laikā Rīgā 1991. gada janvārī izmantotais pārnēsājamais radio uztvērējs "VEF - 202" iekļauts simts Latvijas vēstures relikviju sarakstā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un izdevniecības "Lauku Avīze" izdevumā "100 Latvijas vēstures relikvijas".

1991. gada janvāra barikādes Rīgā bija Trešās atmodas laika kulminācija. Ar 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju iesāktais ceļš un tautas griba to īstenot tika pārbaudīta ar atklātu padomju militāro spiedienu.

Konfrontācija starp Latvijas valstiskās neatkarības atbalstītājiem un pretiniekiem pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas pirmoreiz atklāti izpaudās jau 1990. gada 15. maijā, kad notika mēģinājums ieņemt Augstākās Padomes ēku un dažādās formās turpinājās visu gadu. 1990. gada nogalē Baltijā parādījās reāli draudi par t.s. "PSRS prezidenta pārvaldes" ieviešanu, kas nozīmētu pasludinātās neatkarības faktisku likvidēšanu un PSRS centrālās varas ietekmes atjaunošanu.

1991. gada janvārī centrālās varas draudi pārvērtās reālā militāra spēka pielietošanā, kas prasīja civiliedzīvotāju dzīvības. 1991. gada 12. janvāra naktī padomju militārās vienības uzbruka Viļņas TV, radio un citiem objektiem. Pēc šī uzbrukuma, kurā tika nogalināti 14 un ievainoti 110 cilvēki, Rīgā sākās stratēģiskas nozīmes objektu aizsardzības plānošana, tajā iesaistot vienīgo spēku, kas bija Latvijas valdībai - tautas masu fizisko klātbūtni, praktisko, organizatorisko un morālo atbalstu.

Radio 13. janvārī agri no rīta pārraidīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieka Daiņa Īvāna aicinājumu tautai pulcēties Rīgā. Pulksten 14.00 Rīgā, 11. novembra krastmalā notika Latvijas Tautas frontes rīkotā "Vislatvijas protesta manifestācija sakarā ar iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju armijas bruņotajām akcijām Lietuvā". Tajā piedalījās ap 600 000 līdz 700 000 cilvēku. Šajā pašā dienā tika uzsākta barikāžu celtniecība Rīgā un diennakts maiņu nodrošināšana TV, radio, Augstākās Padomes, Ministru padomes un citu iestāžu aizsardzībai.

Barikāžu laiks Rīgā ilga no 13. līdz 27. janvārim, to laikā bojā gāja Roberts Mūrnieks, 20. janvāra Milicijas īpašo uzdevumu vienības (OMON) uzbrukumā Iekšlietu ministrijai tika nošauti iekšlietu darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoļenko, režisors Andris Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš, vēlāk no gūtajiem ievainojumiem mira kinooperators Gvido Zvaigzne. 21. janvārī Vecrīgā barikāžu celtniecības laikā gāja bojā Ilgvars Grieziņš.

Viens no barikāžu laika simboliem ir pārnēsājamais radio uztvērējs. Nepārtraukta sekošana aktuālākajai informācijai bija nepieciešamība saspringtajos apstākļos, kad valdīja neskaidrība par notikumu turpmāko attīstību.

Barikādes bija visas Latvijas uzmanības centrā - notikumiem sekoja līdzi gan tie, kuri bija barikādēs Rīgā, gan tie, kuri tajās paši nepiedalījās. Tikpat nozīmīga bija arī ārvalstu mediju savlaicīga un pēc iespējas plašāka informēšana par notikumiem Baltijā. Viens no galvenajiem apsargātajiem objektiem bija Latvijas Radio ēka Doma laukumā. Tieši radio visoperatīvāk varēja noraidīt visiem iedzīvotājiem pieejamus jaunumus un nepieciešamības gadījumā pāriet uz nelegālu raidītāju. 1991. gada janvāra dienās radio raidīja visu diennakti, dažviet radio translēto informāciju publiski pārraidīja arī uzstādīti skaļruņi.

100 Latvijas vēstures relikviju sarakstā iekļautais barikāžu laikā lietotais pārnēsājamais radio uztvērējs "VEF 202" ar teleskopisko antenu tika ražots 20. gadsimta 70. līdz 80. gados un bija viens no populārākajiem Rīgā ražotajiem radio uztvērējiem, kas darbojās gan pieslēgts elektrotīklam, gan arī ar baterijām. Uz barikādēs lietotā radiouztvērēja dekoratīvā aizsarga vertikāli uzlīmēta sarkana līmlente, virs tās vidū pielīmēta balta josla, tā izveidojot sarkanbaltsarkanā karoga zīmi," vēsta Ķikuts.

Radio uztvērēja anotācija: 1991. gada janvāra barikāžu laikā Rīgā izmantots radio uztvērējs VEF 202. Valsts Rīgas elektrotehniskā rūpnīca "VEF". 20. gs. 70.-80. gadi. Plastmasa, metāls, gumija. 9,8 x 27,6 x 23,2 cm.


Foto: LNVM krājums

Tags

1991. gada barikādes Iekšlietu ministrija Latvijas Radio Latvijas Tautas fronte Latvijas vēstures relikvijas OMON VEF

Comment Form