Aizvadītajā nedēļas nogalē Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā tika atklāts 15. Cēsu mākslas festivāls, kura vadmotīvs šogad ir "Mīti un rituāli". Piedāvājam foto atskatu uz festivāla programmas pirmajiem notikumiem.
Durvis jau vērusi vērienīga laikmetīgās mākslas izstāde "Pielidot tuvāk saulei", atspoguļojot septiņus lielformāta latviešu mākslinieku jaundarbus. Savukārt "Raiskumkrogā" atklāta SEB stipendijas glezniecībā 2020 laureātes Madaras Kvēpas izstāde "Vesels".
Atklāšanas kulminācija norisinājās sestdienas, 10. jūlija, vakarā, kad apmeklētājiem bija iespēja skatīties skaņu un kustību izrādi "Danse macabre" ("Nāvesdeja"), kuras idejas autori ir komponists Edgars Mākens un mākslinieks Krišs Salmanis.
Festivālā ar jaundarbiem, īpaši festivālam radītām instalācijām, gleznojumiem un video izstādē "Pielidot tuvāk saulei" Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā piedalās mākslinieki Aija Zariņa, Miķelis Fišers, Andris Eglītis, Ģirts Muižnieks, Krista un Reinis Dzudzilo, Katrīna Neiburga un Vika Eksta.
"Izstādi ievada un noslēdz aplis – senais mistiskais simbols, ģeometriski perfektā figūra, kas tradicionāli apzīmē sauli un harmoniju; debesis, visumu un mūžību. Andra Eglīša veidotais ugunskurs un neredzīgo zīmju aplis uz jumta terases, kur fonā dzirdamā skaņa ir nepārprotams signāls gaidīt; Krista un Reinis Dzudzilo sava darba kontekstā citē Šekspīru: "Savstarpējā sarunā mēs bieži atgriežamies pie Šekspīra uzrakstītajiem vārdiem, kuros Glosters, zaudējot redzi, saka: "Es neredzu, lai vai saule būtu katrs burts", uz ko Līrs atbild: "Skaties ar savām ausīm!"." Skatītāji satiekas ar Katrīnas Neiburgas raganām, Ģirta Muižnieka mistēriju lauku, Aijas Zariņas trīs māsām, notic Miķeļa Fišera kosmosa realitātei un Vikas Ekstas Velnezera fenomenam," stāsta izstādes kuratore Daiga Rudzāte.
Raiskuma krogā tika atklāta izstāde "Vesels". Tajā apkopota SEB stipendijas glezniecībā 2020 gada laureātes, Madaras Kvēpas, jaunāko darbu sērija, kurā autore pievērsusies fiziskās veselības un garīgā veseluma koncepcijām. Šīs idejas aplūkotas gleznu un telpisku objektu sērijā, ņemot vērā pēdējā gada pandēmijas, kā arī vēsturisku un rituālu kontekstu.
Savukārt vakarā, Cēsu laikmetīgās mākslas centra pagalmā, skatītāji varēja baudīt īpašu notikumu – Edgara Mākena un Kriša Salmaņa kopdarbu – skaņu un kustību izrādi "Danse macabre" ("Nāvesdeja"). Komponists Edgars Mākens saka: "Danse macabre ir sena tradīcija, kas pandēmijas, inficēšanās un miršanas kontekstā kļuvusi sevišķi aktuāla. Tad nu mums likās, ka jāatgādina divas būtiskas lietas. Pirmā – nāve ir neizbēgama. Otrā – dzīve ir skaista. Vienīgais, kā mēs varam nāvi kaut uz mirkli noliegt, ir caur svinēšanu un priecāšanos."
Krišs Salmanis darbā "Danse macabre" ("Nāvesdeja") turpina nesen aizsākto daiļrades līniju – kā beznozīmes formām ar kustības palīdzību piešķirt stāstošu raksturu. Abstrakto figūru kustības "Danse Macabre" ritmos koordinēja un realitātei pielāgoja kustību režisors Rūdolfs Gediņš un deviņi dejotāji.
Ar turpmākajiem festivāla notikumiem – Riharda Vāgnera operas "Valkīra" III cēliena koncertiestudējumu, koncertu "Debespulkstens", Ditas Rietumas atlasīto kino programmu un teātru izrāžu ciklu "Grand Prix" – iespējams iepazīties festivāla mājaslapā.
