Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Šī gada aprīlī Tokijā, Japānā sākta ikoniskā japāņu 70. gadu arhitektūras šedevra – Nakaginas kapsulu torņa – nojaukšana. Ēkas nojaukšanu, nevis atjaunošanu, izvēlējušies tās jaunie īpašnieki.

Nams, kas ir iecienīts tūristu apskates objekts, tika uzcelts 70. gadu sākumā. Toreiz (un joprojām) tas piedāvāja futūristisku vīziju par dzīvi lielpilsētā. Šobrīd ēka ir nolaista un sliktā tehniskā stāvoklī.

Kapsulu tornis tika "sakomplektēts" 1972. gadā no 144 gatavām un aprīkotām dzīvojamajām kapsulām 30 dienu laikā. Katra kapsula ir 10 kvadrātmetru liela, tai ir viens apaļš logs un īpaši pielāgotas iebūvētās mēbeles.

Nakaginas kapsulu tornis ir japāņu arhitektūras virziena metabolisma spilgts piemērs. Tās pārstāvji 20. gadsimta otrajā pusē nāca radikālām jaunām idejām par Japānas pilsētu attīstību un dzīves telpu tajās.

Foto: Shutterstock

Kapsulu torņa arhitekts ir Kišo Kurokava (1934-2007). Pēc viņa ieceres, ēkas kapsulas būtu jānomaina ik pēc 25 gadiem, taču tas netika darīts un esošās nolietojās un vairs neatbilda mūsdienu dzīves prasībām. Jau vairākus gadus pirms nojaukšanas kapsulās neviens nedzīvoja, tās tika izmantotas kā biroji, vai biežāk kā noliktavas. Nereti atsevišķas kapsulas tika izīrētas uz pāris diennaktīm arhitektūras un dizaina entuziastiem.

Foto: Shutterstock

Jau 2007. gadā tika kapsulu īpašnieki balsoja par ēkas pārdošanu nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tomēr dažādu iemeslu dēļ pie vienprātības nenonāca. Ēka tika pārdota vien 2021. gadā, savukārt pēdējie kapsulu iemītnieki no mājvietām izvācās šī gada martā, bet 12. aprīlī tika uzsākta pakāpeniska ēkas nojaukšana.

Arhitektūras aizstāvji un profesionāļi iepriekš bija pauduši, ka unikālo ēku vajadzētu saglabāt. Šādu vēlēšanos īsi pirms nāves bija izteicis arī tās autors Kurokava. Līdz šim notikušas vairākas kampaņas, kas pieprasīja Kapsulu torni saglabāt kā Japānas arhitektūras mantojuma piemēru.

Kurokavas arhitektu birojs, kas turpina strādāt arī pēc viņa nāves, publicējis manifestu, kurā teikts, ka darīs visu, lai šo ēku pēc iespējas pilnīgāk saglabātu digitālajā vidē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!