Foto: Kārlis Kalseris, LNVM
Lielākajiem Latvijas muzejiem 2020. gads noteikti būs pārvākšanās zīmē, tai skaitā Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM), kura krājums uz nesen atklāto Muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā 8 sāka ceļot jau decembra vidū. Sadarbībā ar LNVM piedāvājam foto ieskatu sarežģītajā un darbietilpīgajā procesā, kurā uz jaunajām mājām tika pārvietoti 17. un 19. gadsimta lielgabali, to vidū arī cietokšņa lielgabals, ko 1672. gadā Rīgā lējis meistars Gerhards Meijers.

Kā skaidro LNVM darbinieki, priekšmeti ir ļoti dažādi kā materiāla, tā apjoma ziņā, un no pārvadātājiem prasa īpašu uzmanību un tehnisko sagatavotību. Atsevišķos gadījumos runa ir par seniem un kultūrvēsturiskiem priekšmetiem, kuru svars ir ļoti liels un kuru pārvietošana ir gan sarežģīta, gan laikietilpīga. To veic "BCS SIA" darbinieki.

Līdzīgi spēki kā lielgabalu pārvietošanai bija nepieciešami, lai uz jauno Muzeju krātuvi transportētu, piemēram, 1665. gadā Skrundas baznīcai izgatavoto zvanu, kā arī vienu no vecākajiem memoriālās tēlniecības paraugiem Latvijā – akmens kapa plāksni, datētu ar 12. gadsimta beigām vai 13. gadsimta sākumu.

Šī LNVM ir jau otrā grandiozā pārcelšanās sešu gadu laikā – pēc 2013. gada ugunsgrēka Rīgas pilī, kur tas atradās kopš 1920. gada, vēsturiskās vērtības (arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības) tika aizvestas uz pagaidu mītni Rīgā, Lāčplēša ielā 106.

Šobrīd LNVM sācies lielais pārcelšanās process, kas turpināsies arī nākamgad, muzeja ekspozīcijām un izstādēm gan paliekot pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32, Rīgā.

Jaunajā Muzeju krātuvē vēstures liecības glabāsies piemērotos apstākļos. Un daļa no šiem priekšmetiem pēc gadiem būs apskatāma jaunajā LNVM ekspozīcijā, kad Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju un izstāžu daļa atgriezīsies renovētajā Rīgas pilī pēc tās otrās kārtas atjaunošanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!