Aizvadītajā nedēļas nogalē Kauņā tika atklāta Eiropas kultūras galvaspilsētas programma, kas ilgs visu 2022. gadu. Atklāšanas centrālais notikums bija starpdisciplinārs un multimediāls uzvedums Kauņas "Žalgiris" arēnā, bet programmas spilgtāko notikumu sarakstā bija pasaules mākslas zvaigžņu Joko Ono un Viljama Kentridža ekspozīciju atklāšanas. Kopumā Kauņas Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu iesāka ar vairāk nekā 30 dažādiem pasākumiem.
Šobrīd Kauņā, Lietuvas bankas ēkā ir aplūkojama Joko Ono (1933) instalācija "Ex It", kas apmeklētājiem būs pieejama līdz 11. septembrim, bet Kauņas Nacionālajā mākslas muzejā no 9. septembra līdz 4. decembrim būs pasaulslavenās mākslinieces retrospektīva "The Learning Garden of Freedom". Abas ekspozīcijas veidojis ietekmīgais Fluxus kustības kurators Džons Hendrikss (Jon Hendricks), kurš ar mākslinieci ir pazīstams jau kopš 60. gadiem.
Joko Ono 1997. gadā radītajā instalācijā ir 100 dažāda izmēra koka zārku, no kuriem aug ārā koki. "Instalācija runā par lielu katastrofu, bet vienmēr ir cerība. Varbūt ne šajā dzīvē, bet cerība ir vienmēr," intervijā "Delfi.lt" skaidro kurators.
"Šī instalācija nezaudē aktualitāti. Iespējams, kāds to asociēs ar cunami vai kādu citu dabas katastrofu, varbūt karu, vai kādu vēsturisku notikumu. Joko nediktē, kas skatītājam šajā instalācijā būtu jāsaskata. Līdzīgi kā citos viņas darbos, skatītāja iztēlei ir atstāta liela telpa," saka Hendrikss.
Otra izstāde ar starptautisku rezonansi ir Dienvidāfrikas mākslinieka Viljama Kentridža (1955) ekspocīzija Kauņas mākslas muzejā. Pasaulē pazīstamo māksliniekiem ar Lietuvu saista fakts, ka viens no viņa vectēviem ir nācis no Kauņas ebreju kopienas. Ar viņa ģimenes traģēdiju un holokaustu ir saistīta arī Lietuvā aplūkojamā ekspozīcija "What We Don't Remember". "Tā ir pateicība par iespēju aizbēgt un izdzīvot," paudis mākslinieks, kura ģimenei izdevās Otrā pasaules kara laikā doties prom no Lietuvas.
Kentridžs ar šo izstādi runā arī par cilvēces selektīvo atmiņu, kas atsakās no faktiem un atmiņām, vai nu lai sevi pasargātu, vai izmantotu propagandas labā. "Tā notiek gan Johanesburgā, gan Romā, gan Kauņā," paudis mākslinieks, uzsverot, ka šī ekspozīcija aicina ikvienu uz sarunu pašam ar sevi.
Viens no izstādes darbiem tiks dāvināts Kauņas Nacionālajam mākslas muzejam.
Izstāde Kauņā būs aplūkojama līdz 2022. gada 30. novembrim.
Turpmākā gada laikā plānots, ka Kauņā notiks vairāk nekā 1000 dažādu pasākumu, aktivitāšu, festivālu, utt. Īpaši jāizceļ performanču mākslas leģendas Marinas Abramovičas izstāde, kas tiks atklāta martā, britu gaismu mākslinieces Dženijas Koganas izstāde, kas tiks atklāta augustā, Kauņas dizaina festivāls oktobrī, Britu Karaliskās filharmonijas orķestra uzstāšanās septembrī un pasaulē slavenās lietuviešu diriģentes Mirgas Garžinites-Tīlas koncerts kopā ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Kauņas valsts kori arī septembrī, un citi pasākumi. Visa Kauņas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programma atrodama šeit.
Jau ziņots, ka šī ir otrā reize, kad kāda Lietuvas pilsēta tiek pie Eiropas kultūras galvaspilsētas goda. 2009. gadā tā bija Viļņa. 2022. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas ir arī Novi Sada Serbijā un Eša pie Alzetes Luksemburgā. Atgādinām, ka šobrīd trīs Latvijas pilsētas – Daugavpils, Valmiera un Liepāja – cīnās par iespēju iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
