Foto no 'Gadsimta albuma'. Dzimtas relikvija – Bārtas tautastērps – cauri laikiem
Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

30. jūnijā sāksies Dziesmu svētku norises, tādēļ piedāvājam stāstu no Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklātās izstādes "Latvijas gadsimts" līdzprojekta – virtuālā "Gadsimta albuma", kurā katrs aicināts pievienoties izstādes veidotāju lielajai veltei Latvijas jubilejā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nesen "Gadsimta albumam" pievienotas fotogrāfijas no Puzuļu dzimtas arhīva – stāsts ir interesants gan vēsturiski, gan emocionāli, jo apliecina cilvēka mērķtiecību un uzticību jaunības ideāliem.

Foto no 'Gadsimta albuma'. Dzimtas relikvija – Bārtas tautastērps – cauri laikiem
Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Skats no uzveduma "Atdzimšanas dziesma". Pirmajā rindā koristu vidū 9. no kreisās – Frīda Puzule. 1934. gads.

Frīda Puzule (dz. Kuprēvica, 1914–2004) savulaik darinājusi sev Bārtas tērpu, lai piedalītos Dziesmu svētkos. Pašdarinātais tērps Frīdai Puzulei bijis mugurā arī 1934. gada uzvedumā "Atdzimšanas dziesma", kas notika 1934. gada 21., 22. un 24. jūlijā Rīgā, Esplanādē. Tā libreta autors – Roberts Kroders, režisors – Kārlis Veics, komponisti – Jānis Zālītis, Jānis Kalniņš, Jānis Vītoliņš, Emilis Melngailis, Alfrēds Kalniņš, scenogrāfs – Arturs Cimmermanis, virsdiriģents – Sergejs Duks. Tajā piedalījās aktieri, baletdejotāji un 50 kori no dažādiem Latvijas novadiem.

Tas pats tautastērps redzams arī uzņēmuma "Rīgas audums" reklāmā, kam Frīda kā viena no uzņēmuma darbiniecēm izraudzīta par "reklāmas tēlu".

Foto no 'Gadsimta albuma'. Dzimtas relikvija – Bārtas tautastērps – cauri laikiem
Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Frīda Puzule, reklamējot zīda audumu. Uzņēmuma "Rīgas audums" reklāma.

Cita attēla norises laiks ir 1948. gads. Rīgā, Esplanādē notika X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, un toreiz Frīda ar ģimeni, bērniem un radu bērniem viņas darinātajos tērpos bija skatītāju rindās un, kā atceras viņas meita Ieva, esot filmēti arī kinožurnālam "Padomju Latvija". Fotogrāfija tapusi pie padomju laikos aizliegtā simbola – Brīvības pieminekļa.'

Foto no 'Gadsimta albuma'. Dzimtas relikvija – Bārtas tautastērps – cauri laikiem
Foto: Publicitātes foto

Frīda ar ģimeni, bērniem un radu bērniem viņas darinātajos tērpos pie Brīvības pieminekļa 1948. gadā, X Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā.

Arī 1999. gada 18. novembra uzņēmumā Frīda Puzule redzama pirms 65 gadiem darinātajā tērpā. Fonā – Latvijas karogs, kas iegādāts 1935. gadā. Padomju gados Frīda izārdīja karoga balto daļu, lai izvairītos no represijām, un sašuva kopā sarkano audumu, lai jautājumu gadījumā varētu teikt, ka tas ir gultas pārklājs. Trešās Atmodas laikā karogs tika sašūts atpakaļ, plīvo pie dzimtas mājas Pārdaugavā un tiek glabāts kā dzimtas relikvija.

Foto no 'Gadsimta albuma'. Dzimtas relikvija – Bārtas tautastērps – cauri laikiem
Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

1999. gada 18. novembris. Frīda Puzule pirms 65 gadiem darinātajā tērpā. Fonā – Latvijas karogs, kas iegādāts 1935. gadā.

Dziesmu svētku nedēļas laikā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā paredzēti vairāki pasākumi, kā arī īpaši gaidīti svētku dalībnieki – uzrādot dalībnieka ID karti, ieeja muzejā un uz visiem pasākumiem ir bez maksas. Katru dienu 14.00 muzejā notiek ekskursija vēsturnieka vadībā jaunajā izstādē "Latvijas gadsimts", savukārt 8. jūlijā izstādes sadaļā, kas veltīta 1938. gada Dziesmu svētkiem, interesentus gaidīs viens no tās autoriem, LNVM pētnieks Imants Cīrulis. Sadaļā izvietotajā ekrānā iespējams atrast savējos – draugus, radus vai paziņas, kas dziedājuši kādā no 1938. gada svētku koriem. Plašāka informācija: www.lnvm.lv.

Tags

Dziesmu svētki 2018 Lasāmgabali Latvijas gadsimts Latvijas simtgade
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form