Kā portālu "Delfi" informē baznīcas pārstāve Anita Freiberga, ārējie baznīcas restaurācijas darbi aptuveni 800 tūkstošus eiro apmērā, ko finansē draudze par saviem līdzekļiem, turpināsies līdz 2015. gada beigām.
2014. gadā Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudze iesniedza pieteikumu projektam "Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā" atklātas projektu iesniegumu piektās atlases kārtas ietvaros ar projektu "Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas plašākas pieejamības sabiedrībai un sociālekonomiskas izmantošanas palielināšana", lai veiktu logu un durvju restaurāciju, kā arī baznīcas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Šo projektu atbalstīja Latvijas Republikas Kultūras ministrija, un 2015. gada februārī no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Ķekavas novada būvvaldes tika saņemtas visas nepieciešamās atļaujas logu un durvju restaurācijas darbiem.
Restauratori maksimāli centās saglabāt logu un durvju esošo materiālu un tikai vietās, kur koku bija skarusi trupe vai mehāniski bojājumi, atsevišķas detaļas tika protezētas, piemeklējot kvalitatīvu līdzīga vecuma kokmateriālu.
Galvenais nosacījums bija saglabāt vēsturiskos materiālus, bet jaunas detaļas veidot atbilstoši 220 gadus seniem dizaina principiem.
Restaurācijas darbu vadītājs Dins Kopštāls stāsta, ka logi, kas nonāca restaurācijā, bija ļoti dažādi. Gan tik ļoti bojāti, ka tos vairs nevarēja restaurēt un vajadzēja izgatavot jaunus, gan arī tik labi saglabājušies, ka vajadzēja tikai noņemt krāsas kārtu un apstrādāt. Jaunus logus izgatavot, protams, ir vieglāk, jo restaurācija ir laikietilpīgāks process, kas prasa gan vēsturisku izpēti, gan arī īpaši piemeklētu materiālu, kas vecuma ziņā ir vienaudzis ar restaurējamo objektu.
Kā vēsta baznīcas pārstāve, īpašu restauratoru uzmanību piesaistīja 220 gadus vecie logu stikli, kuri nav ideāli gludi un kuros ir gaisa burbulīši. Arī vecos stiklus maksimāli saglabāja, bet saplīsušo vietā piemeklēja attiecīga vecuma stiklus.
Vienlaikus ar logu un durvju restaurāciju norit arī pašas baznīcas restaurācijas darbi, sākot no jumta, baznīcas iekštelpu un ārsienu restaurācijas, beidzot ar altārgleznas un ērģeļu restaurāciju.
Katlakalna baznīcu atklāja 1794. gada 9. jūlijā (pēc vecā stila – 20. jūlijā), un tā ir viena no retajām rotondas tipa baznīcām Latvijā. Daudzkārt salīdzināta ar Romas Panteonu – tajā skaidri saskatāma atbilstība antīkajām būvformām, kas ir pamats klasicisma arhitektūrai. Tā ir salīdzinoši neliela, tās diametrs ir 18 metri.
Katlakalna baznīcas plānojumā atklājas slavenā arhitekta Kristofera Hāberlanda formas izjūtas apvienojums ar izteiktu prakticismu.
Baznīca izceļas ar racionālu, luterāņu konfesijas vajadzībām atbilstošu telpas plānojumu – baznīcas soli izvietoti puslokā ap altāra daļu. Amfiteātra princips solu organizēšanā nodrošina labu baznīcas centrālās daļas – altāra – uztveramību praktiski no jebkuras vietas baznīcā. Tā ir rotondas tipa baznīcu priekšrocība salīdzinājumā ar citu tipu baznīcām. Šajā ziņā skaidri atklājas Hāberlanda racionālisms, projektējot klasicisma stila kulta celtni. Būvējot baznīcu, Hāberlands izmantoja vienu no vācu arhitektūras teorētiķa K. Šurma izstrādātajiem luterāņu kulta celtņu paraugiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
